A. Vaļuliene iepazīstināja ar izstrādātajām vadlīnijām veselības aprūpes organizēšanai valsts apdraudējuma un krīzes situācijās, kas izstrādātas un pieejamas Veselības ministrijas mājaslapā.
“Veselības aprūpes sistēmas gatavību krīzes situācijām iespējams stiprināt ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, Labklājības ministriju, Aizsardzības ministriju un citām iesaistītajām pusēm. Mūsu uzdevums ir nodrošināt pamatprincipus un praktiskus rīkus, kas palīdzētu ārstniecības personām pieņemt lēmumus dažādās situācijās. Mēs turpināsim darbu, tajā skaitā pie risinājumiem, kas stiprina primārās veselības aprūpes noturību,” teica Veselības ministrijas valsts sekretāre A. Vaļuliene.
Īpaša uzmanība sarunā tika pievērsta ģimenes ārstu prakses darbības nepārtrauktībai gadījumos, kad tiek traucēta elektroapgāde, sakari vai digitālo sistēmu darbība.
“Sarunā aktualizējām ļoti praktiskus jautājumus par primārās veselības aprūpes nepārtrauktību. Mums jābūt gataviem situācijām, kad vairākas dienas nav elektrības vai interneta, taču ārstiem joprojām jāsniedz veselības aprūpe pacientiem. Tas saistīts gan ar piekļuvi pacientu datiem un recepšu izrakstīšanu, gan ar medikamentu apriti un to drošu uzglabāšanu. Lai ģimenes ārstu prakses arī sarežģītos apstākļos varētu turpināt darbu, nepieciešami skaidri darbības principi un arī resursi,” akcentēja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs.
Puses vienojās par turpmākajiem soļiem, tai skaitā nostiprināt savstarpējos komunikācijas kanālus, ar Pasaules Veselības organizācijas atbalstu organizēt ģimenes ārstiem seminārus par primārās veselības aprūpes noturības jautājumiem, izstrādāt un plānot nodrošinājumu dažādām situācijām, kā arī turpināt iesākto darbu pie kritisko ģimenes ārstu tīkla izveides.
Veselības ministrija turpinās sadarbību ar nozares organizācijām, ārstniecības iestādēm, pašvaldībām un citiem partneriem, lai veidotu vienotu pieeju veselības aprūpes organizēšanai krīzes situācijās.
