“Teodors Zaļkalns (1876–1972) pieder Latvijas profesionālo tēlnieku pirmajai paaudzei. Mākslinieka sazarotā, ilgstošā radošā darbība dažādos žanros un materiālos, bet it īpaši granītā, lika pamatus latviešu akmens tēlniecības tradīcijām. Latvijas kultūras kanonā iekļauts viņa stājdarbs “Sēdošā māmiņa” (1916), kas, vēstot par Pirmā pasaules kara bēgļu gaitām, kļuvis par visas tautas traģēdijas simbolu. Tomēr sabiedrībā vislielāko popularitāti un neviltotu mīlestību iemantojusi viņa animālija – “Sēdošā cūka” (1937),” raksta mākslas zinātniece Irēna Bužinska.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas lielākā daļa no plašā Teodora Zaļkalna radošā mantojuma – tēlniecības darbi, skices, fotogrāfijas, rokraksti un memoriālie priekšmeti.
“Daiļrades agrīnajā posmā tēlnieks vairākus izcilus stājdarbus īstenoja marmorā, radot pārsteidzoši lakoniskus, bet vienlaikus niansētām emocionālām gradācijām blīvi piesātinātus jaunas sievietes tēlus. Teodoru Zaļkalnu fascinēja marmora virsmas dabiskais skaistums, kura klātbūtne mākslas darbā veido saskaņotu kopdarbību ar tēlnieka roku darba perfekciju un precizitāti, atklājot līdzsvarotas plastisko apjomu secības, plūduma virzības un ritma attiecības,” tēlnieka daiļradi raksturo I. Bužinska.
Stāstot par Teodora Zaļkalna būtisko devumu tēlotājmākslas attīstībā, pastmarkā un pirmās dienas aploksnē māksliniece Lilija Dinere izcēlusi viņa marmorā veidoto Ludmilas Jakubovskas portretu (1913/1966, marmors, LNMM kolekcija). Šis darbs iezīmē būtisku pavērsienu mākslinieka daiļradē un stājtēlniecības attīstībā kopumā, jo tajā Zaļkalns apzināti pievēršas formas arhitektoniskās uzbūves izzināšanai. Lai gan skulptūrā joprojām jūtama franču tēlnieka Ogista Rodēna ietekme, portretā jau atklājas Zaļkalna tuvošanās nākamajam savas daiļrades posmam – klasiskajam modernismam. Skulptūrā prasmīgi atklājas neapstrādātas virsmas faktūras un vienlaikus niansēti izstrādātu detaļu saspēle.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Iveta Derkusova saka: “”Latvijas Pasta” un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbība, veidojot pastmarku sēriju “Izcilie latviešu mākslinieki”, turpinās kopš 2017. gada. Man ir patiess gandarījums, ka mākslinieces Lilijas Dineres interpretācijā Latvijas mākslas mantojums kļūst pieejams plašai starptautiskai auditorijai. Ikviena pastmarka ir neliels kultūras vēstnesis, kas kopā ar sūtījumiem aizceļo pāri robežām un nes pasaulē stāstu par Latvijas izcilākajiem māksliniekiem.”
Jauno filatēlijas izdevumu zīmogošana notiks Pasta klientu centrā “Elizabete” (Elizabetes iela 41/43, Rīga) 16. oktobrī no plkst. 9.00 līdz 18.00.
Pastmarkas un pirmās dienas aploksnes prezentācija notiks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā plkst. 11.00. Pasākumā piedalīsies Pasta pārstāvji, māksliniece Lilija Dinere un LNMM direktore Iveta Derkusova.
Pastmarkas būs pieejamas 7000 eksemplāros, bet aploksnes – 500, un tās varēs iegādāties “Latvijas Pasta” e-veikalā veikals.pasts.lv un lielākajās klātienes klientu apkalpošanas vietās.
Attēlā: Teodoram Zaļkalnam veltītā pastmarka.
Publicitātes foto.
Par VAS “Latvijas Pasts”
“Latvijas Pasts” ir valsts kapitālsabiedrība, un tās darbības virzieni ietver pasta, loģistikas un finanšu pakalpojumus. Uzņēmums specializējas iekšzemes un starptautiskās piegādēs, sākot ar e-komercijas un paku sūtījumiem līdz presei, vēstuļu korespondencei un personalizētiem loģistikas risinājumiem. “Latvijas Pasts”, izmantojot uzticamus gaisa, ūdens un sauszemes tranzīta savienojumus, sniedz pakalpojumus gan privātpersonām, gan biznesa klientiem. Nacionālā pasta operatora komandu veido ap 1550 darbinieku.
“Latvijas Pasts” rūpējas par klientu pieredzi klātienes apkalpošanas vietās – klientu centros un klientu apkalpošanas punktos, kā arī nodrošina sūtījumus lielākajā pakomātu tīklā Latvijā. Uzņēmums pastāvīgi ievieš inovācijas un mūsdienīgas tehnoloģijas, nodrošinot visaptverošu pasta pakalpojumu pieejamību valstī. “Latvijas Pasta” vīzija – kļūt par pirmo izvēli ikkatra Latvijas iedzīvotāja sūtījumiem.
