Komisija iepriekš uzklausīja deviņus NEPLP locekļa amata kandidātus, kuri izteica viedokli un atbildēja uz komisijas jautājumiem par Latvijas informatīvās telpas drošību, vārda brīvības nozīmi, sabiedrības drošības un mediju brīvības salāgošanas samērīgumu, kā arī regulatora funkcijām, digitālo platformu attīstību un sadarbību ar mediju nozari kopumā.
NEPLP locekli amatā pēc Cilvēktiesību komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima. Aicinājums izvirzīt kandidatūras tika izsludināts, jo Saeima šī gada jūnijā atbalstīja Ivara Āboliņa atbrīvošanu no NEPLP locekļa amata.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums noteic, ka kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kam deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Uz šo amatu var pretendēt personas ar augstāko izglītību, vismaz piecus gadus ilgu profesionālo vai akadēmisko pieredzi plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā, kā arī ar labu reputāciju.
Likums arī noteic – kandidāts nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks, kā arī sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta. Tāpat par NEPLP locekļa amata kandidātiem var kļūt tikai tādas personas, kuras ir tiesīgas saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.
NEPLP locekli amatā vēl jāapstiprina Saeimai. Cilvēktiesību komisija lūgs Saeimu iekļaut šo jautājumu Saeimas sēdes darba kārtībā šonedēļ.
