LVM kopš 2024. gada piecās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vairāk nekā 1125 ha kopplatībā atjauno purvu ekosistēmas. Darbu galvenais mērķis ir stabilizēt purvam nepieciešamo ūdens režīmu, vienlaikus uzlabojot arī purvu biotopu kvalitāti. Lielākoties darbi paredz liekā apauguma novākšanu un grāvju aizsprostošanu.
Lai novērtētu veikto darbu efektivitāti, 2025. gadā Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki piecās LVM darbu teritorijās ierīkoja kopumā 55 monitoringa akas jeb urbumus. Tajās ir uzstādīti sensori, kas reizi stundā automātiski ievāc datus par ūdens līmeni. Papildus vienu līdz divas reizes gadā zinātnieki apseko parauglaukumus uz vietas – veic manuālus kontroles mērījumus un nolasa uzkrātos, automātiski iegūtos mērījumu datus.
Lai arī dati tiek iegūti jau kopš 2025.gada pavasara, vēl pāragri spriest par līdz šim paveikto darbu efektivitāti, tam nepieciešams ilgāks laika posms, vairāku gadu garumā.
Iegūtie dati regulāri tiek analizēti, lai jau no pirmajiem rezultātiem labāk izprastu katras teritorijas hidroloģiskos apstākļus un pēc vajadzības pielāgot veicamo darbu metodiku.
Skaidro ģeologs, LU vadošais pētnieks Andis Kalvāns:“Pašlaik novērojumu datus esam analizējuši par 2025. gadu laika posmā līdz 30. septembrim. Pagājušā gada vasarā bija neraksturīgi liels nokrišņu daudzums, bet sausākais periods bija augusta beigas un septembris. Tomēr novērojumu datos parādījās atšķirības starp izpētes teritorijām. Piemēram, Palšu purvs Vidzemes augstienē bija ar ūdeņiem visbagātākais – faktiski netika konstatēts mazūdens periods nedz susināšanas ietekmētajos purva iecirkņos, nedz kontroles teritorijās. Tālākie novērojumi parādīs, vai to nosaka šim purvam specifiski raksturīgās nogulumu filtrācijas īpašības, vai 2025. gada neraksturīgie laika apstākļi. Savukārt Dūmiņu purvā Ziemeļkurzemē novērots, ka daļa purva ūdens nonāk zem kūdras slāņa esošajos smilts nogulumos, kas var pastiprināt sausuma ietekmi uz purva ekosistēmu. Iespējams, šo ūdens aizplūšanu mazinās purva malās izrakto grāvju aizbēršana.”
Vietas, kur veikt novērojumus, tiek izvēlētas pēc diviem principiem. Vispirms novērtē hidroloģiskos apstākļus purvā, izdalot sektorus ar līdzīgu hidroloģisko situāciju un ņemot vērā plānotos apsaimniekošanas pasākumus. Pēc tam novērojumu punktus katrā sektorā izvieto līnijās, kas aptver dažādas purva daļas, piemēram, no purva centra uz malu vai pāri grāvim.
LVM īstenotā projekta ietvaros ūdens līmeņa novērojumus plānots veikt līdz 2029. gadam. Pēc tam, balsoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks izstrādātas rekomendācijas ilgtermiņa monitoringam 30 gadu periodam. Noslēdzoties monitoringam, tiks lemts, vai novērojumu akas likvidēt, saglabāt vai rekonstruēt turpmākiem automātiskiem vai manuāliem novērojumiem.
Mērījumu akas ierīkotas piecos dabas liegumos esošajos purvos, kur notiek atjaunošanas darbi: Dūmiņu, Lunkiču, Supes, Palšu un Kārķu purvā.
Projekts Nr. 6.1.1.7/1/24/I/001 "Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT" tiek īstenots ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" ietvaros. Projekta vadošais partneris ir LVM, bet sadarbības partneris – Dabas aizsardzības pārvalde.
Projekta kopējais finansējums ir 7 058 824 eiro, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums 6 000 000 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 058 824 eiro apmērā.
