Ikgadējais Baltijas vasaras kongress Baltic Summer ir kļuvis par tradicionālu tikšanās vietu Latvijas un citu Baltijas valstu invazīvajiem kardiologiem, sirds ķirurgiem, elektrofizologiem, ģimenes ārstiem un medicīnas māsām. Jau 23. gadu šis kongress piedāvā unikālu iespēju sadarboties ar izciliem un pasaulē atzītiem speciālistiem no Eiropas, Dienvidamerikas un Japānas.
Kongresa mērķis ir meklēt arvien jaunus veidus, kā palīdzēt pacientiem pēc iespējas maigākā veidā – ar vismazāko slodzi organismam, ar visīsāko hospitalizācijas laiku un visātrāko atlabšanas posmu. Klātesošie kongresa laikā dalās ar jaunākajām zināšanām, tendencēm un pieredzi, lai izglītotu un informētu kolēģus, stiprinot sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas ekspertu komandu Baltijas valstīs.
Šodien, 17. jūnijā, kongresa pirmajā dienā, notika simpozijs “Veselības aprūpes sistēmas noturība krīzes situācijās” (Healthcare Resilience in Crisis Situations), kas veltīts krīzes laika medicīnai. Simpozijā pieredzē dalījās Dr. Jevgēnijs Čerenoks (Yevhenii Cherenok), Ukrainas Medicīnas un rehabilitācijas centra “Tsybli” izpilddirektors, kurš uzstājās ar prezentāciju “Rehabilitācijas vadība kara apstākļos: Ukrainas civilās veselības aprūpes sistēmas transformācijas modelis” (Wartime Rehabilitation Management: Ukraine’s Model of Transforming Civil Healthcare Systems).
Prof. Andrejs Ērglis iepazīstināja kolēģus ar RESIL-Card projektu, kura ietvaros tiek vērtēta un analizēta ārstniecības iestāžu gatavība krīzes situācijām, kā arī definēti nepieciešamie uzlabojumi.
Tāpat simpozijā savu redzējumu par sirds ķirurģiju ārkārtas situācijās pauda Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra virsārsts asoc. prof. Mārtiņš Kalējs, bet par slimnīcas gatavību krīzes situācijām ziņoja Stradiņa slimnīcas Drošības daļas vadītājs Matīss Šmitiņš.
Kongresa idejas autors un Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis saka: “Šis Baltic Summer gads ir īpašs, jo esam izveidojuši simpoziju, kur dalīties pieredzē par kardioloģijas jomas gatavību krīzes situācijām. Īpašs prieks, par to, ka kopā ar mums ir mūsu ļoti labs draugs, kolēģis, ārsts Jevgēnijs Čerenoks no Ukrainas. Esmu pārliecināts, ka šī tikšanās un sadarbība stiprinās mūsu ārstu un māsu ekspertīzi, drosmi un garu.”
Attēlā: kongresa “Baltic Summer” idejas autors un Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, profesors Andrejs Ērglis.
Publicitātes foto.
Kongresa otrā diena tradicionāli tiek veltīta praktiskam darbam. Rīt, 18. jūnijā, četrās operāciju zālēs notiks sarežģītas operācijas, kuru norise ar pacientu piekrišanu tiks translēta un komentēta tiešraidē īpašā kongresa studijā. Kongresa dalībniekiem būs iespēja sekot līdzi operāciju gaitai un būt teju klātesošiem. Šī ir lieliska iespēja ne tikai jau esošajiem ārstiem, bet arī jaunajiem invazīvajiem kardiologiem, sirds ķirurgiem, elektrofiziologiem un māsām mācīties no kolēģiem. Kongresā kā dalībnieki īpaši tiek gaidīti ģimenes ārsti, kuriem ir iespēja iepazīties ar operācijās notiekošo, lai pēc iespējas veiksmīgāk nodotu informāciju par operāciju norisi saviem pacientiem.
Kongresa trešā diena būs veltīta jaunu zināšanu un pieredzes prezentācijām un diskusijām. 19. jūnijā vadošie eksperti no Čehijas, Dienvidāfrikas, Igaunijas, Japānas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas dalīsies ar jaunāko kardioloģijas jomā. Tiks apspriestas inovācijas medicīnas tehnoloģijās, kā arī sarežģītu gadījumu analīze un praktiski ieteikumi ikdienas darbā. Šī diena nodrošinās dalībniekiem iespēju iegūt dziļāku izpratni un paplašināt savas profesionālās zināšanas, kā arī veidot nozīmīgus kontaktus un sadarbības tīklus ar citiem speciālistiem.
Sīkāka informācija par kongresu Baltic Summer 2026 pieejama šeit.
Foto galerija no kongresa pirmās dienas (17.06.2026.) pieejama šeit.
Par Stradiņa slimnīcu
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca ir viena no lielākajām daudzprofilu slimnīcām valstī, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību. Stradiņa slimnīca ir vienīgā slimnīca Latvijā, kas nodrošina orgānu transplantāciju. Stradiņa slimnīca nodrošina pirms un pēc diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā. Slimnīca ir septītais lielākais darba devējs valstī, kur strādā vairāk nekā 3500 darbinieku.
