No lietas apstākļiem izriet, ka apsūdzētais interneta vietnē Facebook bija publicējis ierakstu krievu valodā, kurā sveica lasītājus 17.jūnija svētkos un, sniedzot nepilnīgu un sagrozītu vēstures atstāstu, slavināja PSRS īstenoto okupāciju, kā arī attaisnoja PSRS īstenoto agresīvo politiku un noziegumus pret cilvēci.
Rīgas rajona tiesa bija atzinusi apsūdzēto par vainīgu un piespriedusi viņam brīvības atņemšanas sodu nosacīti. Par rajona tiesas spriedumu tika iesniegta apelācijas sūdzība un protests. Izskatot lietu apelācijas instancē, Rīgas apgabaltiesa atzina, ka apsūdzētais ar saviem izteikumiem interneta vietnē Facebook nav īstenojis Latvijas Republikas Satversmē un starptautiskajos tiesību aktos nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību, bet apzināti slavinājis, noliedzis, attaisnojis un rupji noniecinājis PSRS īstenotos noziegumus pret cilvēci un mieru. Tiesa atzina, ka nosacīta notiesāšana nesasniegs soda mērķi un nestiprinās apsūdzētā un sabiedrības likumpaklausību, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par brīvības atņemšanas soda nosacītu noteikšanu un noteica apsūdzētajam reālu brīvības atņemšanu uz desmit mēnešiem.
Senāts atzina, ka aizstāvja kasācijas sūdzībā pamatā atkārtoti apelācijas sūdzībā izvirzītie argumenti, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Senāts konstatēja, ka lietā esošie pierādījumi ir izvērtēti to kopumā un savstarpējā sakarībā, nevienam no pierādījumiem nepiešķirot augstāku ticamības pakāpi, un tie nerada šaubas par apsūdzētā vainīgumu viņam inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Ievērojot minēto, Senāts atzina, ka kasācijas sūdzības argumenti ir pamatoti ar aizstāvja atšķirīgo viedokli par lietā esošo pierādījumu vērtējumu un pēc būtības ir vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ.
Lieta SKK-59/2026 (11840001719).
