“Ievākti ir ļoti vērtīgi dati par putnu klātbūtni ligzdošanas un ziemošanas periodos. Šī ir pirmā reize Latvijas vēsturē, kad mums pieejami tik precīzi un kvalitatīvi dati par putnu izplatību. Šī ir dāvana arī pašiem putniem, jo, precizāk zinot to ligzdošanas vietas, spējam tās labāk aizsargāt. Mērķtiecīgu dabas aizsardzību iespējams realizēt, kad zinām kur un kādas putnu sugas ir sastopamas, un kādas bijušas to pārmaiņas. Šobrīd ir noskaidrots, ka vislielākās pozitīvās izplatības pārmaiņas starp ligzdojošajiem putniem ir sārtgalvītim, meža balodim un sila cīrulim,” stāsta atlantu projektu koordinators Andris Dekants.
Trešajam Latvijas ligzdojošo putnu atlanta pamatā ir 207 453 novērojumi. Kopumā ir konstatētas 218 putnu sugas, no kurām visbiežāk novērojumos parādās žubīte, melnais mežastrazds, čunčiņš, lielā zīlīte, lauku balodis un sarkanrīklīte. Šīs sugas konstatētas vairāk nekā 2700 apsekotajos 5x5 km kvadrātos no Latvijā esošajiem 2787 kvadrātiem.
Kopumā datus Ligzdojošo putnu atlantam iesnieguši 1223 putnu vērotāji, no tiem 227 reģistrējuši vairāk nekā 100 novērojumus. Aktīvākie ziņotāji, kuri reģistrējuši vairāk kā 10 000 ligzdojošo putnu novērojumus, ir Andris Dekants, Normunds Zeidaks, Aigars Kalvāns, Edgars Smislovs, Elvijs Kantāns, Ritvars Rekmanis, Elīna Gulbe, Edgars Dzenis, Mārcis Tīrums, Aivars Meinards, Ainis Platais, Gaidis Grandāns, Oskars Keišs, Vladimirs Smislovs, Jānis Ķuze, Pēteris Strautiņš, Andris Klepers, Sandis Laime, Imants Jakovļevs.
Ziemojošo putnu atlanta pamatā ir 51 399 novērojumi. Kopumā ir konstatētas 184 sugas, no kurām visbiežāk novērotas šādas sugas: lielā zīlīte, krauklis, dižraibais dzenis, pelēkā vārna, žagata, dzilnītis, zilzīlīte, sīlis, purva zīlīte, svilpis, cekulzīlīte, pelēkā zīlīte, mizložņa, zeltgalvītis, lauku zvirbulis, peļu klijāns, dzeltenā stērste. Šīs sugas ir novērotas vairāk nekā 1000 apsekotajos kvadrātos no Latvijā esošajiem 2787 kvadrātiem. Datu ievākšana norisinājās sešu ziemu garumā no 2019./2020. līdz 2024./2025. gada ziemai. Par ziemu tika uzskatīts laiks no 1. decembra līdz 28. (29.) februārim.
Kopumā datus Latvijas ziemojošo putnu atlantam iesnieguši 1560 putnu vērotāji, no tiem 197 reģistrējuši vairāk nekā 100 novērojumus. Aktīvākie ziņotāji, kuri ir reģistrējuši vismaz 2000 novērojumus, ir Aigars Kalvāns, kuram ir 15 558 novērojumi, Andris Klepers, Gaidis Grandāns, Elīna Gulbe, Edgars Smislovs, Sandis Laime, Ilona Gaile, Raimonds Sīmanis, Normunds Kukārs, Ieva Mārdega, Kristers Kurmis, Elīna Gaveiko, Arnis Arnicāns, Aleksejs Kuročkins, Mārcis Tīrums, Aivars Meinards.
“Putnu atlanti ir viens no stūrakmeņiem mūsu zināšanās par Latvijas putnu populācijām, ļaujot ne tikai novērtēt putnu pašreizējo izplatību un identificēt tiem būtiskākās teritorijas, bet novērtēt, kā šī izplatība mainījusies pēdējo desmitgažu laikā. Turklāt ievāktā informācija kalpo par pamatu ne tikai izplatības kartēm, bet arī dziļākiem pētījumiem par putnu dzīvotnēm un citiem jautājumiem. Turklāt atlanti vienmēr ir bijuši nozīmīgi arī tam, lai apvienotu putnu pazinējus kopīgam darbam, tā kalpojot par apliecinājumu tam, cik būtiska ir sabiedriskā zinātne,” uzsver LOB valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība pateicas ikvienam putnu vērotājam, kas reģistrē savus novērojumus, iesaistoties sabiedriskajā zinātnē, un aicina ziņot par novērotajiem putniem arī turpmāk portālā Dabasdati.lv.
Par Latvijas Ornitoloģijas biedrību
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir lielākā dabas organizācija Latvijā, kura pateicoties vairāk nekā 900 biedriem veic savvaļas putnu izpēti un tiecas saglabāt to dzīvotnes Latvijā, rūpējoties par dabas daudzveidību cilvēku un putnu labklājības vārdā. Par putnu daudzveidību iestājas kopš 1985. gada. Izdod vienīgo žurnālu par putniem latviešu valodā “Putni dabā”. Ir starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas “BirdLife International” pārstāvis Latvijā. Plašāk: www.lob.lv un Facebook.com/LOB.LV.
