Eiropā kopumā apodziņu populācija ir stabila, un daudzās valstīs apodziņu skaits palielinās, taču LOB īstenotais plēsīgo putnu monitorings Latvijā rāda šīs sugas lejupslīdi. Pēdējos 20 gados apodziņu skaits Latvijā sarucis par 45 %, un tāpēc šī suga klasificēta kā nacionālā līmenī apdraudēta un iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
“Apodziņš ir nonācis neapskaužamā situācijā – ilgtermiņā to, kā daudzas ziemeļu sugas, varētu apdraudēt klimata pārmaiņas, taču šobrīd galvenais drauds tā populācijai ir dzīvotņu zudums un degradācija, piemēram, vecu mežu izciršana, kas reizēm tiek nepamatoti attaisnota ar centieniem klimata pārmaiņas mazināt,” uzsver LOB valdes priekšsēdētājs Dr. biol. Viesturs Ķerus.
Apodziņš, kura ķermeņa garums ir 16 līdz 17 centimetri un spārnu izpletums ap 35 centimetriem, apdzīvo jauktus un skujkoku mežus. Nozīmīgākā koku suga tam ir egle, kas veido ēnainas mežaudzes ar piemērotām slēptuvēm un nodrošina barošanās iespējas. Savukārt apodziņa ligzdas Latvijā visbiežāk atrastas apšu dobumos. Apodziņam piemērotākie ir veci vienlaidus meži. Turklāt šī suga ir jutīga pret traucējumu ligzdošanas laikā.
Apodziņu aizsardzībai Latvijā ļauts veidot mikroliegumus, taču lielākā daļa apodziņu dzīvotņu šobrīd nav pienācīgi aizsargāta. Turklāt maksimālā pieļaujamā mikrolieguma platība – 10 hektāru – nav pietiekama, lai nodrošinātu pat viena apodziņu pāra ligzdošanas teritorijas aizsardzību. Tomēr pat šādi – nelieli – mikroliegumi ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu vecu mežu pieejamību.
Ņemot vērā apodziņa prasības pēc dzīvotnes un vājo dzīvotņu aizsardzību, būtiskākais drauds tam ir pašreizējā mežsaimniecības prakse – vecu mežu izciršana, mežu sadrumstalošana ar kailcirtēm, mežizstrādes veikšana ligzdošanas laikā, kas ne tikai rada traucējumus, bet arī iznīcina putnu ligzdas. Tāpēc 2026. gadā LOB uzmanību vērš uz apodziņa un citu ar veciem mežiem saistītu sugu aizsardzību – gan iestājoties par to, lai meža apsaimniekošanas likumi un noteikumi būtu dabai labvēlīgi, gan rosinot konkrētu – dabai īpaši svarīgu – mežu aizsardzību.
Apodziņš ir nometnieks, tomēr ārpus ligzdošanas sezonas tas var klejot ārpus savas teritorijas un reizēm pat ārpus meža. Tā kā iecienīts apodziņa medījums ir mazi putni, retumis var paveikties šo pūcīti novērot arī pie putnu barotavas. Ja izdodas apodziņu novērot dabā, LOB aicina reģistrēt šo putna novērojumu portālā Dabasdati.lv.
Drīzumā Latvijas Ornitoloģijas biedrība izziņos tematisku 2026. gada putna zīmējumu konkursu, kurā būs aicināts piedalīties jebkurš neatkarīgi no vecuma un pieredzes mākslā un putnu vērošanā.
Zīmējums: Marta Gotlība, Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Gada putna akcija, ko 1996. gadā Latvijā aizsāka LOB, norisinās jau 31. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020), laukirbe (2021), svīre (2022), lakstīgala (2023), mazais zīriņš (2024), mājas strazds (2025).
Par Latvijas Ornitoloģijas biedrību
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir lielākā dabas organizācija Latvijā, kura pateicoties vairāk nekā 900 biedriem veic savvaļas putnu izpēti un tiecas saglabāt to dzīvotnes Latvijā, rūpējoties par dabas daudzveidību cilvēku un putnu labklājības vārdā. Par putnu daudzveidību iestājas kopš 1985. gada. Izdod vienīgo žurnālu par putniem latviešu valodā “Putni dabā”. Ir starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas “BirdLife International” pārstāvis Latvijā. Plašāk: www.lob.lv un Facebook.com/LOB.LV.
