Konsultatīvās padomes locekļus sanāksmē uzrunāja UNESCO Izglītības sektora Skolotāju nodaļas un Starptautiskās darba grupas par skolotājiem “Izglītībai 2030” (Teacher Task Force) vadītājs Karloss Vargass (Carlos Vargas), iepazīstinot ar UNESCO Globālo ziņojumu par skolotājiem. Eksperts iezīmēja izaicinājumus, ar kuriem saskaras skolotāji visā pasaulē, ņemot vērā gan demogrāfijas izmaiņas, gan straujo mākslīgā intelekta un digitālo tehnoloģiju attīstību. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijā tika sniegts Latvijas skolotāja raksturojums, izceļot tās problēmas, ar ko jau šobrīd saskaras izglītības sistēma, tostarp kā piesaistīt un noturēt jaunus pedagogus.
“Skolotāja loma mūsdienu izglītības sistēmā ir būtiski mainījusies – tā prasa spēju saprast un risināt modernās pasaules izaicinājumus. Vienlaikus mums ir jārisina problēmas, ar kurām saskaras valstis visā pasaulē: skolotāju trūkums, kvalitatīvas paaudžu pēctecības un profesijas atjaunošanas izaicinājumi. Konsultatīvā padome “Izglītība visiem” ir vieta, kur runāt un meklēt risinājumus šiem izaicinājumiem. Tai ir jākļūst par galveno platformu, kurā diskutējam par Latvijas izglītības attīstībai nozīmīgiem jautājumiem un pierādījumos balstītas izglītības politikas īstenošanu,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Konsultatīvas padomes diskusijā tika uzsvērts, cik nozīmīga ikvienam un jo īpaši skolotājam ir mācīšanās visa mūža garumā un visos karjeras attīstības posmos – gan jaunam pedagogam, kas tikko uzsācis šo ceļu, gan pieredzējušam profesionālim. Šajā procesā liela nozīme ir atbalstošam kolektīvam, iekļaujošai videi un profesionālajai brīvībai.
“Skolotāja profesionālā attīstība ir nepārtraukts, bagātīgs un dinamisks mācīšanās process un pieredze dzīves garumā. Skolotāju uzdevums nav tikai zināšanu nodošana nākamajai paaudzei, mūsdienu skolotājs veido mācīšanās kultūru savā skolā, kopienā,” akcentēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Konsultatīvās padomes locekļi uzsvēra, cik būtiski ir tas, kā runājam par skolotāja profesiju, kā izceļam tās pozitīvos aspektus un iespējas, kā attiecamies pret skolotājiem kā sabiedrība kopumā. UNESCO eksperts norādīja uz skolotāja profesijas nonivelēšanos un nepieciešamību atjaunot skolotāja autoritāti. Nozīmīgs diskusijas jautājums bija mākslīgā intelekta ienākšana izglītībā, kas reizē dod iespējas vienkāršot skolotāja darbu, piemēram, sagatavoties mācību stundām, bet tai pašā laikā tika uzsvērts, ka skolotājs ir neaizvietojams, jo izglītībā būtiska ir ne tikai informācijas apmaiņa, bet arī sadarbība, socializēšanās, rūpes vienam par otru. Tika apspriests, kā tehnoloģiju ietekmē mainījusies izpratne par zināšanu radīšanu un ko nozīmē kombinētās mācīšanās pieejas. Tāpat padome norādīja uz nepieciešamību izprast dažādos ceļus ienākšanai pedagoga profesijā.
Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.
