Trešdienas rītā gaisa kvalitāte Rīgā bija laba (skatīt pievienoto attēlu ar ekrānšāviņu vai platformā). Piemēram, nedēļas nogalē lielāka daļiņu koncentrācija bija mērītājiem Pārdaugavā – Uzvaras parkā un Slokas/Jūrmalas gatves tuvumā, lai gan pats paaugstinājums nebija būtisks.
Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs: “Projekta mērķis ir pētīt gaisa piesārņojuma veidošanās atšķirības, atkarībā no diennakts laika, satiksmes intensitātes, vides faktoriem, laikapstākļiem, gadalaika un apbūves blīvuma un veida, tostarp pilsētas parkos. Lai gan primārais mērķis ir ievākt datus par divu gadu posmu un ekspertiem tos izanalizēt un sniegt rekomendācijas Rīgas domei, iedzīvotājiem ir iespēja sekot līdzi tiešsaistē.”
Divu gadu laikā mērījumiem tiešsaistē ikviens varēs sekot līdzi speciālā platformā. Pēc tam apkopotie dati ar secinājumiem tiks nodoti Rīgas pašvaldības rīcībā, kas nākotnē palīdzēs pilsētplānošanā un dažādu ar vidi un ekoloģiju saistītu jautājumu risināšanā.
Rīga arvien biežāk saskaras ar klimata pārmaiņu izaicinājumiem, paaugstinoties temperatūrai pilsētā. Tāpēc Rīgas pilsētas pilsētplānošanā arvien lielāku lomu ieņem zaļās zonas efektīva izmantošana un satiksmes mierināšanas pasākumi, iesaistot plānošanā iedzīvotājus un to kopienas.
Aija Zučika, Rīgas plānošanas reģiona projektu vadītāja: “Izpētes mērķis ir iegūt papildus datus par gaisa kvalitāti, salīdzināt atšķirības starp pilsētas zaļajām zonām un zonām ar intensīvu satiksmi. Pieci sensori izvietoti zaļajā pilsētas zonā – Rīgas parkos, bet pārējie 15 – rīdzinieku mājokļos vai darba vietā. Interese par sensoru adopciju bija liela – gan Rīgas centra iedzīvotājiem, gan arī dažādām izglītības iestādēm, piemēram, Latvijas Universitātei, tehniskās jaunrades centram “2 Annas”, Rīgas valsts 3. ģimnāzijai un Montesori bērnudārzam “Krāsainās pērles”. Šie sensori palīdzēs iegūt vērtīgus datus par gaisa kvalitāti, īpaši attiecībā uz smalko daļiņu PM2.5 piesārņojumu.”
Kvalitātes sensori mērīs gaisā suspendēto ultrasmalko cieto daļiņu PM2.5 piesārņojumu, temperatūru un mitrumu. PM2.5 piesārņojumu nepieciešams mērīt, jo tas ir būtisks apkārtējās vides piesārņotājs, viens no bīstamākajiem piesārņojumiem iedzīvotāju veselībai un var izraisīt priekšlaicīgu mirstību. Projekts ļaus veidot izpratni par to, kas ietekmē PM2,5 piesārņojuma rādītājus, tādējādi nākotnē tas ļautu mazināt cēloņus.
Smalkās PM2.5 daļiņas ir smalkākas par matu un ir tik mazas, ka vizuāli nav redzamas. Tās caur elpceļiem nonāk bronhos un alveolās, līdz ar to ietekmējot elpceļu veselību. Smalko PM2.5 daļiņu Eiropas savienībā 2018. gadā 380 000 nāves gadījumu tika attiecināti uz PM2.5, bet 75 000 ar NO2 un O3 kopā. Attiecība ir vēl izteiktāka Latvijā – 1800 pret 130.
Uz doto brīdi Rīgā ir tikai 2 oficiālās monitoringa stacijas, kurās tiek mērīts tieši PM2.5 piesārņojums - Kantora ielā (pilsētas privātmāju teritorijas ietekmes stacijā) un Kronvalda bulvārī 4 (pilsētas fona stacijā), līdz ar to papildus datu iegūšana ir ļoti aktuāla.
Mērījumi tiks veikti līdz 2026.gadam (divus gadus).
Rīgas plānošanas reģions īsteno ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis Eiropa” finansētu projektu “Urban Releaf”, kura mērķis izveidot iedzīvotāju virzītas datu ekosistēmas, lai sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām, veicinātu zaļās infrastruktūras attīstību un pilsētvides dizaina plānošanu sešās pilsētās – Rīgā, Atēnās (Grieķija), Kaškais (Portugāle), Dundī (Lielbritānija), Manheimā (Vācija) un Utrehtas pilsētā (Nīderlande). Projekts paredz iedzīvotāju novērojuma datu integrēšanu dažādu, tajā skaitā arī politisku lēmumu pieņemšanā, tādejādi tiks sekmēta arī iedzīvotāju izpratne par iekļaujošu un zaļu pilsētvidi.
