Darbu mērķi: saglabāt dabas vērtības un mežam raksturīgo priedi (Pinus sylvestris); atbrīvot mežu no invazīvām un attīstību traucējošām sugām; radīt estētisku ainavu ar dažādiem elementiem (gan neskartas vietas, kur patverties meža dzīvniekiem, gan īpaši izcelt reljefa formas); veicināt meža dabisku atjaunošanos, jo Šmerļa mežs ir pilsētas mežs un viens no tā būtiskākajiem uzdevumiem ir būt daļai no Rīgas “plaušām”.
Pirms meža kopšanas “Rīgas meži” iepazīstināja sabiedrību ar darbu mērķiem un gaitu, kā arī uzklausīja iedzīvotāju un speciālistu viedokļus un priekšlikumus. Tā rezultātā noteikta vēl viena teritorija “Reljefs” (113.kvartālā) – tā tiks atsegta no ārpuses, veidojot ainavu un izzāģējot apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes. Tāpat no jauna noteikta teritorija “Mitra ieplaka” (113.kvartāls), kur darbi nenotiks.
Kopšanu paredzēts veikt līdz 2024.gada pavasarim (izņemot putnu ligzdošanas laiku). Pēc tam, 2024.gada vasarā / rudenī, meža apmeklētāju ērtībām plānots ierīkot atpūtas vietas, izvietojot soliņus. Savukārt, lai novērstu meža izbraukāšanu un atkritumu izgāšanu, uz atsevišķiem iebraucamajiem ceļiem plānots uzstādīt barjeras, kā arī mežā izvietot video novērošanas kameras.
Darbi tiks veikti atbilstoši šim mežam speciāli izveidotam meža ainavu dizaina plānam, kurā ņemtas vērā konkrētās teritorijas vērtības, kā arī atbilstoši uzņēmuma “Meža apsaimniekošanas plānam” (MAP). Šajā plānā lielāka nozīme piešķirta bioloģiski vērtīgu, dabas un rekreācijas teritoriju saglabāšanai, bet samazinātas intensīvās mežsaimniecības teritorijas.
“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar Šmerļa meža kopšanu. Visērtāk tai iespējams sekot līdzi sociālās saziņas platformā Facebook, izmantojot mirkļbirku #ŠmerļaMežaKopšana.
Meža apmeklētāji darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un netuvoties darbu teritorijai!
Par plānotajiem darbiem Šmerļa mežā:
- Darbu mērķis: meža ainavas izkopšana un dažādošana; dažāda vecuma koku kopšana; konkurences mazināšana priedēm, īpaši vecākajām; mežaudzes retināšana; invazīvo koku un krūmu izzāģēšana; pameža kopšana; bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
- Darbu plānotais laiks: 2023.gada decembra sākums – 2024.gada pavasaris (darbi netiks veikti putnu ligzdošanas laikā).
- Darbu platība un veids: ap 70 ha; kopšanas cirte (zili strīpota) un izlases cirte (zaļi strīpota).
- Darbu plānotā secība: ceļu sakārtošana atbilstoši transporta vajadzībām (jau veikta); pameža tīrīšana; koku ciršana; materiālu izvešana; zaru un ciršanas atlieku izvešana; ceļu sakārtošana. Darbi var notikt vienlaikus, pakāpeniski vai neatbilstošu laikapstākļu dēļ var tikt uz laiku apturēti.
Kopjamajā meža masīvā, izvērtējot dabas vērtības un plānojot darbus, identificētas vairākas teritorijas:
- Bioloģiski vērtīga teritorija (rozā krāsā). Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā teritorijā mežizstrādes darbi nenotiks (114.kvartāla 3.nogabals).
- Rekreācijas teritorijas jeb pamata zona (dzeltenā krāsā). Te meža kopšanas darbus plānots veikt divos veidos – kopšanas cirte un izlases cirte.
Šajās teritorijās mērķis ir izretināt mežaudzi, tādejādi radot paliekošajai audzei labvēlīgākus augšanas apstākļus – mazināt konkurenci par barības vielām, palielināt audzes noturību pret tādiem apkārtējās vides apstākļiem kā, piemēram, sniegs un vējš.
Tāpat izlases cirtēs tiks izpunktēti jeb speciāli izvēlēti un atzīmēti zāģējamie koki, lai atbrīvotu vecos kokus / vecās priedes, lai uzlabotu ap tiem esošo “telpu” un veicinātu šo koku dabisko augšanu.
Veicot kopšanas un izlases cirtes rekreācijas teritorijas pameža stāvā (līdz 6 metru augstumam) tiks izcirsti priežu mežam neraksturīgie un invazīvie pameža krūmi un koki, piemēram, vārpainā korinte (Amelanchier spicata), parastā kļava (Acer platanoides). Bet netiks izcirstas lazda (Corylus avellana), mežābele (Malus sylvestris), kadiķis (Juniperus).
Šāda pameža kopšana notiks arī turpmāk, ik pa 2-3 gadiem, atkarībā no aizzelšanas ātruma.
Rekreācijas teritorijas valdaudzē un mežaudzes zemākajā stāvā tiks izcirsta lielākā daļa traucējošu lapu koku, izņemot ozolus (Quercus robur), liepas (Tilia), kā arī atsevišķas ainaviskas kļavas un bērzus (Betula). Pamatā tiks retināta arī priežu audze, primāri izcērtot atpalikušos, slimību bojātos un invadētos kokus.
- Reljefs (rozā iesvītrota teritorija). Šeit mežizstrāde netiks veikta. Šīs vietas ir izteiktas reljefa formas, kuras tiks dabā tiks akcentētas un kur tik veidota ainava, izzāģējot tām apkārt esošo pamežu un atbrīvojot lielās priedes (113.kvartāls un 114.kvartāls).
Izceltajā reljefa teritorijā ir daudz atsevišķi kalniņi, pauguri, ieplakas. Piemēram, Dzeguzeņu kalniņš, Zābakkalniņš, Skaistā lauce, Saliņleja, Dzeguzeņu lauce, Žagatiņu kalniņš, Staipekļu kalniņš, Augstā kāpa u.c.
Katram reljefa teritorijas objektam ir savs stāsts par to, kā tas ieguvis nosaukumu. Piemēram, Augstā kāpa, kas atrodas 114.kvartālā, nosaukumu ieguva, jo tā ir Šmerļa meža augstākā kāpa un tai ir divas virsotnes, kas paceļas aptuveni 16 metrus virs jūras līmeņa.
- Mitra ieplaka. Lai nodrošinātu meža ainavas dažādību, kā arī, lai saglabātu neskartu šo vietu, atsevišķi izdalīta mežaudzes daļa, kas ir mitra – 113.kvartālā. Šajā vietā meža kopšanas nenotiks darbi.
Atvērumi (sarkans aplis ar punktu). Kopjot mežaudzi, tiks izveidoti divi līdz 0,2 ha lieli atvērumi, kur tiks izcirsti visi koki un krūmi. Meža atvērumu mērķis ir radīt apstākļus, lai dabiski atjaunotos priede, kā arī radīt nepieciešamos apstākļus stabilas, dažāda vecuma mežaudzes izveidei ilgtermiņā. Atvērumiem izvēlētas vietas, kur tie jau dabiski ir sākuši veidoties.
Savukārt nākamā gada pavasarī, lai veicinātu priežu sēklu dabisku nonākšanu un iesēšanos minerālaugsnē, atvērtumos plānota augsnes virskārtas viegla skarificēšana jeb uzirdināšana. Turpmāk, lai mazinātu konkurenci jaunajiem kociņiem, atvērumos plānota pameža tīrīšana – lakstaugu un krūmu pļaušana.
Plānojot meža kopšanas darbus Šmerļa mežā, izmantota arī Aivara Jakoviča grāmata “Šmerlis – Rīgas ekotūrisma ceļvedis”, Rīga, Jumava, 2012.
Par Šmerļa mežu un tā dabas vērtībām
Mežs nosaukumu ieguvis no Šmerļa muižiņas, kas atradās tagadējās Brīvības gatves malā – blakus vietai, kur pašlaik ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija. Senāk šo mežu mēdza dēvēt par Šmerļa kāpām vai Šmerļa priedēm.
Šmerļa mežs atšķiras no citiem galvaspilsētas meža masīviem ar to, ka te saglabājušās ap 200 gadus vecas priežu audzes. Šmerļa smiltājos pārsvarā aug sausieņu meži, kuros dominē parastā priede. No mežaudžu tipiem šeit pamatā sastopams mētrājs un lāns, nelielās platībās ir arī sils. Tāpat šajā mežā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Rīgas centra tuvumā. Proti, Šmerļa mežā aug ap 300 dažādas augu un lakstaugu sugas.
Īpaši akcentējamas ir vairākas Šmerļa mežam raksturīgas dabas vērtības:
- Mežciema lielā priede: lai arī tā ir nokaltusi, bet joprojām priedei ir vērtība. Tā tiks sakopta un saglabāta bioloģiskajai daudzveidībai – mājvieta dažādām kukaiņu sugām. Priede atrodas 113.kvartāla 2.nogabalā, pie 115.kvartāla robežstigas, ejot no Malienas ielas pa stigu, ap 250 soļi ZA virzienā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 3,2 metri.
- Dižpriede: tā atrodas kāpu grēdā pie taciņas, 108.kvartāla 4.nogabala centrālajā daļā. Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,5 metri.
- Raganu ieleja: no visām pusēm ar kāpu vaļņiem ieskauta ieplaka. Iespējams, ka nosaukums saistīts ar netālā Dambjapurva ezera otru nosaukumu – Raganu ezers. Raganu ieleja atrodas 114.kvartāla 6.nogabalā.
- Raganu ielejas pirmā priede: Raganu ielejas uzkalniņa virsotnē (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 2,30 metri.
- Raganu ielejas otrā priede: Raganu ielejā, ap 10 soļi no taciņas (114.kvartāla 6.nogabala centrālā daļa). Priedes stumbra apkārtmērs ap 1,3 metri.
- Bijusī kokaudzētava: vēsturiski Šmerļa mežā bija kokaudzētava (114.kvartāla 3.nogabals). Tajā audzētas liepas, kas tur iepriekš iestādītas un aug joprojām. Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, šajā vietā mežizstrādes darbi nenotiks.
