Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums un parāds
|
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
|
|
Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. eiro |
||||
|
Vispārējā valdība |
-148,9 |
-1 342,8 |
-2 394,8 |
-1 789,3 |
|
Centrālā valdība |
-614,0 |
-1 448,0 |
-2 546,6 |
-2 035,1 |
|
Pašvaldības |
+174,8 |
-45,8 |
-89,5 |
+20,5 |
|
Sociālās apdrošināšanas fonds |
+290,3 |
+151,0 |
+241,3 |
+225,3 |
|
Vispārējās valdības budžeta deficīts procentos pret IKP |
0,5 |
4,5 |
7,2 |
4,6 |
|
Konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro1 |
||||
|
Vispārējā valdība |
11 209,1 |
12 710,6 |
14 688,4 |
15 948,2 |
|
Centrālā valdība |
11 808,5 |
13 521,5 |
15 896,3 |
17 563,0 |
|
Pašvaldības |
2 062,6 |
2 133,3 |
2 253,0 |
2 323,8 |
|
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās procentos pret IKP |
36,7 |
42,2 |
44,0 |
41,0 |
Mazinoties Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalstam, bet nākot klāt atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai, 2022. gadā vispārējās valdības sektora izdevumi, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 5,5 % un sasniedza 15,7 mljrd. eiro, no tiem 0,9 mljrd. eiro bija izdevumi Covid- 19 atbalsta pasākumiem tautsaimniecībai, 0,6 mljrd. eiro – atbalsta pasākumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Ieņēmumi palielinājās par 11,4 % un sasniedza 13,9 mljrd. eiro.
Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskatā norādītajiem naudas plūsmas datiem, kur 2022. gadā konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,4 mljrd. eiro, CSP aprēķinātais2 budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 365,5 milj. eiro jeb 0,9 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi (samazina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 199,9 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 54,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) – 19,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi (palielina budžeta deficītu) uz vispārējās valdības budžetu, no tām būtiskākās ir:
- Atveseļošanas un noturības mehānisma korekcija (Valsts kases dati) – 194,2 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 135,8 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
- korekcija par superdividendi – 52,3 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 50,4 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 49,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 41,2 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 28,0 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 24,9 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
- ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 21,8 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.
Valsts parāda pieaugumu kopš 2020. gada ietekmēja Covid-19 izplatības seku pārvarēšanas atbalsta pasākumu īstenošana un, sākot ar 2021. gada decembri, atbalsta pasākumi energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Vispārējās valdības parāds 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās par 1,3 mljrd. eiro un sasniedza 15,9 mljrd. eiro jeb 41,0 % no IKP.
Iepriekš publicētie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda dati par 2019.– 2021. gadu ir koriģēti. Ņemot vērā Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat ieteikumus, ir pārrēķināti vispārējās valdības sektora dati, koriģējot Latvenergo dividendes. Bez tam ir koriģēti nodokļu ieņēmumi par 2021. gadu sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta veiktajiem precizējumiem nodokļu ieņēmumu uzskaitē.
Informāciju par visu ES dalībvalstu 2023. gada oktobra notifikācijas rezultātiem Eurostat publicēs 23. oktobrī.
Metodoloģiskā informācija
1Konsolidācija veikta katrā apakšsektorā, bet nav veikta starp apakšsektoriem.
2Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0 % un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0 %.
2023. gada oktobra notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Latvijas Bankas, Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.
