Mārtiņš Brencis, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks: “Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, satiksme kļūstot ērtākai un raitākai. Savukārt “Latvijas Valsts ceļiem” (LVC) un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS “Kekava ABT” un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī apjomīga darba fāzes noslēgumu, kas gan vēl turpināsies daudzu gadu garumā. Mēs patiesi ceram, pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā.”
Lai īstenotu šo PPP projektu, LVC bija nepieciešams vairākkārt saņemt Eiropas Savienības Statistikas biroja (EUROSTAT) atzinumus. Birokrātiskā sloga mazināšanai CFLA šobrīd strādā pie tā, lai EUROSTAT iesaiste pašvaldību projektu īstenošanā nebūtu vajadzīga.
Informācija par projektu
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavu ar palielinātu kravas transporta satiksmes intensitāti šajā posmā.
2021. gada 16. jūlijā starp Latvijas Republiku kā publisko partneri, kuru pārstāv Satiksmes ministrija un VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, un AS “Kekava ABT” kā privāto partneri tika noslēgts publiskās un privātās partnerības līgums “Par E67/A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9 – 25,0 km jeb Ķekavas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu”. Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".
Pieejamības maksājumu kopsummu 250,13 miljonus eiro valsts samaksās 20 gadu laikā. Tā ietvers samaksu par būvprojekta izstrādi, būvniecību, uzturēšanu un finansējuma piesaisti.
Apvedceļa būvniecība noritēja no 2021. līdz 2023. gadam, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris nodrošinās no 2023. līdz 2043. gadam. Kopumā apvedceļš ir teju 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām. Ir plānots, ka pa to varēs braukt ar ātrumu līdz 120 kilometriem stundā. Kā apvedceļa segums pirmo reizi lielākā mērogā ir izmantots plānkārtas asfalts. Galvenā atšķirība starp to un asfaltu, kuru parasti izmanto ceļu būvē, ir materiālu ekonomija.
