Jau ziņots, ka 32 novados Latvijā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija egļu mežaudzēm ļoti bīstamā egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošanai. Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas paredz koku ciršanas aizliegumu vērtīgo egļu mežaudžu aizsardzības zonās. Tāpat noteikts, ka piemērotos skujkoku izcirtumos jāizvieto feromonu slazdi.
“LVMI “Silava” monitorē situāciju Latvijā saistībā ar mizgrauža lidošanas aktivitāti, un no iegūtajiem datiem ir redzams, ka aktīva izlidošana šogad ir sākusies 20. aprīlī. Apkopotie dati ir satraucoši - slazdos noķerto vaboļu skaits, salīdzinot ar 2022. gadu, ir divas reizes lielāks, bet 15. maijā tas bija jau 10 reizes lielāks, nekā iepriekšējā gadā,” situācijas nozīmīgumu skaidro Valsts meža dienesta Meža resursu pārvaldības departamenta direktore Solvita Mūrniece.
Tāpat apkopotie dati liecina, ka teritorijās, kurās nav izsludināta ārkārtējā situācija, piemēram, Ventspils, Talsu, Tukuma, Kuldīgas, Saldus, Jelgavas, Bauskas u.c. novados, ir būtiski pieaudzis ķeramslazdos noķerto vaboļu skaits (skatīt LVMI “Silava” sagatavotos vizuālos datu apkopojumus pielikumā).
Ņemot vērā LVMI “Silava” monitoringa datus un egļu astoņzobu mizgrauža attīstības ciklu, meža nozares speciālisti uzskata, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumi ir jāturpina. “Lai saglabātu vērtīgās egļu mežaudzes, saimnieciskās darbības ierobežojumi egļu audzēs būtu jāturpina līdz septembrim, iespējams paplašinot teritoriju saskaņā ar apsekojumu rezultātiem. Pasākumiem vajadzētu turpināties arī nākošajā gadā, lai egļu astoņzobu mizgrauža ierobežošana būtu efektīva,” uzsver S. Mūrniece.
Saskaņā ar Meža valsts reģistra datiem koku ciršana uz ārkārtējās situācijas periodu ir apturēta 12700 cirsmām ar kopējo platību 23690 ha, no tā AS “Latvijas valsts meži” valdījumā atrodas 4353 cirsmas, ar platību 11440 ha. Valsts meža dienests veic uzraudzību, lai koku ciršana apturētajās cirsmās netiktu veikta, izņemot, ja konstatētas svaigi kaitēkļa invadētas egles.
Valsts meža dienests šobrīd ir izsniedzis atļaujas svaigi invadētu egļu nociršanai 75 ha platībā, pamatā Valmiera un Cēsu novados - 26 ha, Siguldas un Ogres novados - 17 ha, Dienvidkurzemes novadā -11 ha.
Paralēli šī gada izcirtumos tiek izvietoti feremonu slazdi. SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajās platībās ir uzstādīti 255 slazdi, cirsmu kopējā platība - 98.4 ha. AS “Latvijas valsts meži” 1400 slazdi, kas izvietoti 340ha. Meža pētīšanas stacijas apsaimniekotajās platībās - 786 slazdi, cirsmu kopējā platība -166 ha. LVMI “Silava” monitoringa ietvaros izvietots 81 slazds. Tuvākajā laikā Valsts meža dienests sāks izvietot slazdus arī privāto mežu platībās.
Kopumā meža īpašnieki izprot situācijas nopietnību un saimnieciskā darbība egļu mežaudzēs ir būtiski samazinājusies. Tomēr joprojām ir svarīgi apsekot vērtīgās egļu mežaudzes un pārliecināties - vai eglēs nav redzami svaigi bojājumi. Ja tādi ir konstatēti, jāvēršas Valsts meža dienestā, lai saņemtu apliecinājumu bojāto koku ciršanai.
Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.
Valsts meža dienests ir valsts pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža apsaimniekošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
