Apsekojot bojātas bērzu audzes Līvānu, Jēkabpils, Preiļu un Rēzeknes novados, ir konstatētas vairākas salnsprīžmešu sugas. Dominējošais kaitēklis ir bērzu mazais salnsprīžmetis (Operophtera fagata). Šis kaitēklis novērots kopā ar vēl vairākām kaitēkļu sugām - mazo salnsprīžmeti (Operophtera brumata), lielo salnsprīžmeti (Erannis defoliaria) un kārklu bālgano lapsprīzmeti (Epirrita autumnata).
Salnsprīžmešiem par saimniekaugu var kalpot daudzas koku sugas, ieskaitot augļu kokus un pat mellenes un dzērvenes. Visiem šiem kaitēkļiem raksturīga līdzīga attīstības gaita. Šobrīd ēdelīgie kāpuri ir jau gandrīz pilnībā izauguši un drīz dosies zemsegā iekūņoties. Tikai vēlu rudenī - septembrī, oktobrī un pat novembrī izšķilsies tauriņi, kas dēs olas bērzu (un arī citu koku) mizas krokās. Salnsprīžmešu mātītes, lai arī tauriņi, ir bez spārniem un pārvietojas rāpojot. Tēviņi ir ar pilnībā attīstītiem spārniem un meklē mātītes lidojot. Uz jaunām audzēm parasti izplatās tikko izšķīlušies kāpuri. Tie, izlaižot smalku pavedienu, kas kalpo kā bura, ar vēja palīdzību tiek aiznesti kilometriem tālu.
Iepriekš nenovājināti bērzi, pat pēc pilnīga lapu zuduma, atjaunos lapotni jau vasarā – jūnijā, jūlijā. Parasti lapu koki labi kompensē pat pilnīgu lapotnes zudumu, tomēr atkārtotas nograušanas gadījumā atsevišķi koki var arī nokalst. Parasti saimnieciskie zaudējumi rodas tikai no koksnes pieauguma samazinājuma.
Ja šie kaitēkļi novēroti augļu dārzos, kaitējums var būt nozīmīgs. Tādā gadījumā rudenī - septembrī, oktobrī, nepieciešams uz augļu koku stumbriem izvietot līmes jostas ap 50 cm augstumā virs zemes. Tā kā mātītes ir nelidojošas, tad tās, cenšoties nokļūt koku vainagos, tiks šajās līmes jostās noķertas un jaunās paaudzes veidošanās nākamajā pavasarī nenotiks. Ja šie kaitēkļi novēroti augļu dārzos masveidā, iespējams izmantot bakteriālos augu aizsardzības līdzekļus (Bacillus thuringiensis saturošus preparātus) vai pat ķīmiskos insekticīdus, tomēr jāatzīmē, ka šādi augu aizsardzības līdzekļi nav videi draudzīgi.
