"Veiksmes monētas" grafisko dizainu veidojis pieredzējis monētu mākslinieks Arvīds Priedīte, kas ir daudzu Latvijas Bankas kolekcijas monētu autors, bet plastisko modeli – Jānis Strupulis.
Monētā iekalts vēstījums, ka veiksme var būt nejauša, tomēr, atšķirībā no laimes, tā prasa cilvēka enerģisku darbošanos. Gadās "cūkas laime", kad, neko nedarot, laime pati iekrīt klēpī. "Cūkas veiksmes" nemēdz būt. Viens no veiksmes simboliem ir ceriņu pieclapīte. Tautas ticējums vēsta, ka, atrodot pieclapīti, tā ir vai nu, iedomājot vēlēšanos, jāapēd, vai arī jāsakaltē un jātur pie rokas.
Monētas aversā atveidots ceriņu zieds ar piecām lapiņām, kas klāts ar krāsu druku, bet reversā – ceriņa ziedu ķekars, kurā starp daudzajiem mazajiem ziediem atrodama arī viena veiksmīgā pieclapīte.
"Ikgadējā monētu aptauja šogad notika trauksmainā laikā, kas uz veiksmi, iespējams, liek paskatīties pilnīgi citām acīm. Lai "Veiksmes monēta" mums šobrīd kalpo kā atgādinājums un mudinājums dalīties savā veiksmē ar tiem, kam to pašlaik vajag daudz vairāk," uzsver Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. "Vēlos sveikt monētas māksliniekus ar lielisko veikumu, kas nes Latvijas vārdu tālu pasaulē."
Arī šogad savu izvēli izdarīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspertu komisija, kurā darbojās LNMM direktore Māra Lāce, Dekoratīvās mākslas un dizaina departamenta vadītāja Inese Baranovska un Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja Elita Ansone. LNMM par mākslinieciskā izpildījuma ziņā izcilāko monētu nosauca mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo radīto monētas dizainu "JĀ vai JĀ" – pārliecinoši lakonisks un konceptuāls tēmas risinājums, kas dzīvespriecīgi apliecina divu cilvēku savienības sakramentālo veselumu, kad averss un reverss kļūst viens.
Savukārt SIA "Tilde" un Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar Latvijas bibliotēkām rīkoja erudīcijas spēli tiešsaistē "Izzini Latvijas monētās iekaltās kultūrzīmes" (https://letonika.lv/spele). Kopumā spēlē piedalījās 460 dalībnieki, pārstāvot 99 bibliotēkas un izspēlējot 4824 spēles. Pieci spēles uzvarētāji balvā saņems "Brīnumu monētu".
2021. gadā tika izlaistas četras kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru un vispārcilvēciskām vērtībām:
- "Atslēdziņa" (videostāsts);
- "JĀ vai JĀ" (videostāsts);
- "Veiksmes monēta" (videostāsts);
- "Brīnumu monēta" (videostāsts).
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 44 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt 2010. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications un tās izdotā žurnāla World Coin News organizētajā konkursā "Gada monēta" (Coin of the Year) "Latvijas monēta" saņēma galveno balvu nominācijā "Gada monēta". 2015. gadā šajā konkursā par labāko nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums" (Best Contemporary Event) tika atzīta sudraba kolekcijas monēta "Baltijas ceļš". Savukārt 2018. gadā kolekcijas monēta "Nacionālais uzņēmējs" šajā konkursā tika atzīta par "Mākslinieciskāko monētu" (Most Artistic Coin). Konkursā Coin of the Year Awards (COTY) 2020. gadā Latvijas Bankas kolekcijas monēta "Medus monēta" tika atzīta par pasaules "Mākslinieciskāko monētu" un Gada monētu.
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komisijai (sākotnēji – Latvijas Bankas monētu sižetiskā risinājuma komisija), kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komisijā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Uzziņai
Par "Latvijas gada monētu 2020" tika atzīta ekoloģijas tēmai veltītā kolekcijas monēta "Liepas lapa" (videostāsts). Kopumā Latvijas Bankas un portāla "Delfi.lv" rīkotajā sabiedrības aptaujā tika saņemts aptuveni 8000 balsojumu, t.sk. aptuveni 2800 – par monētu "Liepas lapa". Kolekcijas monētas "Liepas lapa" grafiskā dizaina autors ir arhitekts Mārcis Kalniņš, plastiskā veidojuma autore – Ligita Franckeviča, tā izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par Latvijas gada monētu atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs", "Sudraba pieclatnieks", "Šūpuļa monēta", "Kurzemes baroks", "Pasaku monēta I. Pieci kaķi", "Pasaku monēta II. Eža kažociņš", "Kalējs kala debesīs", "Medus monēta" un "Kaķīša dzirnavas".
