Mašinizētā meža stādīšana vairāk piemērota slapjām minerālaugsnēm un slapjām kūdras augsnēm, kur jāveido pacilas, lai mazinātu virsūdeņu radītos riskus. Meža stādāmā mašīna, izveidojot stādvietu-pacilu, vienlaikus tajā iestāda arī stādu. Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas prakse rāda, ka uz pacilas iestādītie koki aug labāk, jo saknes ir pasargātas no liekā mitruma, ir labāki gaismas apstākļi un mazāka apkārtējās veģetācijas konkurence, kas īpaši svarīgi pirmajos gados pēc iestādīšanas. Tas palīdz kokam ātrāk adaptēties jaunajiem apstākļiem, veidojot spēcīgu sakņu sistēmu un labus pieaugumus jau pirmajā veģetācijas sezonā.
“Latvijas klimatiskajos apstākļos meža īpašniekiem nepieciešams variēt ar vairākiem augsnes gatavošanas veidiem, tostarp meklēt risinājumus augošo izmaksu un roku darbaspēka trūkuma samazināšanai. Viens no risinājumiem ir pacilu veidošana. Pacilas var veidot ar speciālu agregātu – rotējošo pacilotāju – vai arī ar ekskavatoru, kurš aprīkots ar parasto rakšanas vai arī speciālo kausu. Skandināvijas mežsaimnieki radījuši tehnoloģiju, kurā ekskavators vienlaicīgi ar pacilas veidošanu tajā iestāda arī koka ietvarstādu. To veic ar speciālu, uz ekskavatora strēles montētu ierīci jeb stādīšanas galvu. Šāds, mašinizētas meža stādīšanas risinājums veicina pacilu tehnoloģijas konkurētspēju, jo nav nepieciešams stādīt mežu ar rokām,” skaidro LVM Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.
Pārbaudīts pētījumos
Arī Latvijā pirmie mašinizētas meža stādīšanas izmēģinājumi veikti jau pagājušā 20. gs. 80. gados. Tolaik tika izmēģināti kā vietējo konstruktoru, tā arī skandināvu izstrādātie agregāti. Pēc neatkarības atjaunošanas, mašinizētas stādīšanas izmēģinājumi tika atkal atsākti, bet jau ar ekskavatoru, kas aprīkots ar speciālo stādāmo galvu. Sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātniekiem izmēģinājuma stādījumi tika ierīkoti vairākos atkārtojumos: 2007. gadā, 2008. gadā un 2017. gadā SIA “Rīgas meži”, AS “Latvijas Finieris” un AS “Latvijas valsts meži” teritorijā. Izmēģinājumos, stādot egles, priedes un bērza ietvarstādus, tika izmantotas “M-Planter” un “Bracke” stādīšanas galvas. Vērtējot izmēģinājumu stādījumus, tika secināts, ka koku ieaugšanās ir laba un jaunaudžu turpmākā attīstība ir sekmīga.
Ekonomiskie ieguvumi
LVM mašinizēto stādīšanu ar ekskavatoriem, kas aprīkoti ar stādāmo galvu, ražošanā ieviesa 2019. gadā, sākotnēji iesaistot vienu, bet 2021. gadā – jau astoņas tehnikas vienības. Arī turpmāk, kāpinot apjomu, plānots izmantot mašinizēto stādīšanu. Tehnoloģijas straujā attīstība izskaidrojama ar izmaksām. 2021. gadā mašinizēta meža stādīšanas cena bija 580 eiro par vienu hektāru, bet augsnes gatavošana ar kausu apvienojumā ar meža stādīšanu manuāli – 565 eiro par vienu hektāru. Pie meža stādīšanas apjoma, kāds ir uzņēmumā, tehnoloģiju salīdzinājumā būtisks faktors ir resurss, kas nepieciešams darbu administrēšanai. Mašinizētā ļauj samazināt stādīšanā iesaistīto cilvēku skaitu, tādējādi samazinot arī administrēšanas izmaksas. Līdz ar to mašinizētās stādīšanas tehnoloģija arī ekonomiski sevi attaisno. Visticamāk, jau nākamgad, pieaugot darba spēka izmaksām, stādot mežu ar mašīnu izmaksas būs zemākas par tradicionālo metodi.
