Salīdzinot Centrālās un Austrumeiropas, tai skaitā Baltijas valstu apdrošināšanas tirgus, ar Rietumeiropas valstīm, konferencē skaidri iezīmējās izaugsmes potenciāls dzīvības apdrošināšanai – Baltijas valstīs dzīvības apdrošināšana vēl joprojām veido daudz mazāku tirgus daļu, nekā būtu tās potenciāls. Savukārt nedzīvības jeb risku apdrošināšanā eksperti lielākās izaugsmes iespējas saskata ārpus transporta (KASKO, OCTA) apdrošināšanas – tā varētu būt īpašuma un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. “Latvijai vēl specifiski es pievienotu veselības apdrošināšanas izaugsmes potenciālu, kas saistīts gan ar Covid-19 situāciju, gan Latvijas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu zemo pieejamību,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Kiberapdrošināšanas joma gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā pagaidām attīstās lēni, lai arī Eiropā un ASV, pēc Jean Bayon De La Tour, Marsh kiberrisku un kiberapdrošināšanas vadītāja kontinentālajā Eiropā, teiktā, šī joma piedzīvo strauju izaugsmi. Diskusijas dalībnieki konferencē uzsvēra, ka neviena no Baltijas valstīm pagaidām nav piedzīvojusi lielu datu vai citu kibernozieguma uzbrukumu, kā dēļ nav pietiekami lielas intereses un bažu par kiberdrošību un kiberrisku apdrošināšanu. Tāpat arī pagaidām nav skaidrs, kurš Baltijā radīs sākotnējo vilkmi un virzīs kiberapdrošināšanas izaugsmi – pieprasījums vai piedāvājums, jo arī apdrošinātāji pašlaik nav īpaši fokusējušies uz jauniem piedāvājumiem šajā jomā.
Diskusijās par transportlīdzekļu apdrošināšanu OCTA direktīvas pārskatīšanas kontekstā konferences dalībnieki norādīja, ka pagaidām vēl ir ļoti daudz neskaidrību par šī dokumenta saturu, taču ieviešanas termiņi ir visai ambiciozi. Pēc jaunās direktīvas pieņemšanas būs nepieciešami nopietni grozījumi arī Latvijas OCTA likumā, kā arī jau tagad ir skaidrs, ka tiks radīts papildu slogs Garantijas fondam.
Interesantas diskusijas un nostājas izskanēja konferences prezentācijās un diskusijās par ilgtspējas jautājumiem. Finanšu nozare, tai skaitā apdrošināšana, nenoliedzami var “ar naudu” ietekmēt daudzus procesus, veicinot dažādu ilgtspējas jautājumu risināšanu. Taču tagad palēnām Eiropas līmenī finanšu nozares “sliktā policista” loma mainās, un mērķis ir panākt visu nozaru izpratni un iesaisti ilgtspējas jautājumu risināšanā. Turklāt ar ilgstpēju sen vairs netiek saprastas tikai “zaļās” un klimata pārmaiņu iniciatīvas, bet gan daudz plašāks sociālās un politiskās atbildības tēmu loks.
