Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes sēdē uzsvēra: “Mums nenoliedzami ir jāpalielina zinātnes bāzes finansējums un jāmeklē pētniecības un attīstības papildu finansēšanas iespējas. Uzskatu, ka būtiski ir orientēties uz spēcīgāko atbalstīšanu. Jāatzīmē, ka Latvijā puse no pētniecībā un attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem ir valsts finansējums, salīdzinājumam - Vācijā tā ir piektdaļa. Mums ir liels izaicinājums panākt līdzfinansējuma pieaugumu pētniecībai un attīstībai arī no privātā sektora puses.”
Uzklausījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informāciju par situāciju zinātnes finansēšanā un nepieciešamajiem uzlabojumiem, LPISP izteica atbalstu zinātnes bāzes finansējuma no valsts budžeta palielināšanai un konceptuāli atbalstīja izmaiņu veikšanu zinātnes bāzes finansēšanas kārtībā, sagatavojot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai mazinātu administratīvo slogu, veicinātu caurspīdīgumu, panāktu lielāku paredzamību un palielinātu snieguma rezultatīvo rādītāju īpatsvaru piešķiramā finansējuma aprēķinu metodikā.
Izstrādājot jaunu zinātnes bāzes finansēšanas modeli, rezultatīvie rādītāji papildināmi ar jauniem kritērijiem, kuri vairāk vērsti uz zinātnisko izcilību, kas patlaban aprēķinu formulā iztrūkst. Lielākai stabilitātei un piešķirtā finansējuma paredzamībai visi zinātnes bāzes finansējuma rezultatīvie rādītāji vērtējami trīs gadu periodā, nevis viena gada intervālā, kā patlaban. Tiem jābūt vērstiem arī sadarbības veicināšanai ar uzņēmējdarbības sektoru saskaņā ar Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas prioritātēm. IZM par zinātnes bāzes finansējuma izmaiņām sagatavos un Ministru kabinetā 2021. gada 3. ceturksnī iesniegs informatīvo ziņojumu.
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) un Finanšu ministrijas sniegtās informācijas par nepieciešamiem uzlabojumiem pētniecības un attīstības statistikas datu ieguvē uzklausīšanas LPISP izteica atbalstu P&A datu uzskaites pilnveidei, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu. Pēc izmaiņām normatīvajos aktos un iestrādātajiem risinājumiem VID informācijas sistēmā uzņēmumiem, iesniedzot gada pārskatus, turpmāk būs iespēja norādīt ieguldījumus P&A un sniegt detalizētāku informāciju par tiem. EM tika aicināta turpināt uzņēmumu informēšanu par P&A izmaksu uzskaites aktualitāti, lai objektīvāk atspoguļotu Latvijā īstenotos ieguldījumus P&A .
Lai turpmāk panāktu labāku zinātnes, pētniecības un inovāciju finansēšanu, Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas priekšlikumu inovāciju institucionālajam un Viedās specializācijas stratēģijas pārvaldības modelim, aicinot EM sadarbībā ar IZM turpināt darbu pie šā modeļa izstrādes un līdz 2021. gada beigām sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā tā pilnveidotu piedāvājumu. 2018. gadā sākto iniciatīvu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidē no EM puses tagad ir rosināts veidot kā Inovāciju pārvaldības padomi, tajā iekļaujot EM, IZM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvjus, lai mērķtiecīgāk īstenotu valsts investīciju programmas, un panāktu kopīgu redzējumu pētniecības un attīstības jomā un labāku ieguldījumu pārvaldību.
LPISP sēdē tika arī uzsvērts, ka būtisks priekšnoteikums Latvijas inovētspējas palielināšanai ir pilnvērtīgs zinātnes un inovāciju cilvēkkapitāls, kura attīstības pamats savukārt ir spēcīgas augstskolas un zinātniskās institūcijas.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iezīmēja nākamo LPISP sēdes sasaukšanu jau šoruden, lai turpinātu spriest par aktuālākajiem zinātnes finansēšanas jautājumiem.
Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome ir koleģiāla un koordinējoša institūcija, kas izveidota, lai nodrošinātu saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politikas īstenošanai, kā arī viedās specializācijas stratēģijas ieviešanai un uzraudzībai, tādējādi nodrošinot inovācijas kapacitātes veidošanu, pētniecības un industrijas integrāciju un sabiedrības izpratni par pētniecību kā sabiedriskās vērtības radošu darbību, kas veicina Latvijas attīstību un konkurētspēju. Padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents. LPISP sastāvā ir ir uzņēmumu organizāciju un zinātni un pētniecību pārstāvošo organizāciju pārstāvji, kā arī Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Valsts kancelejas, Patentu valdes pārstāvji.
LPISP sekretariāta funkciju veic Pārresoru koordinācijas centrs.
Vairāk informācijas par LPISP.
