DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. augustā, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Dzejas dienās cepinās Raini

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Linda Stūre

Raiņa un Aspazijas māja (Rīga, Baznīcas iela 30) Raiņa un Dzejas dienu dzimšanas dienai šogad velta divus savstarpēji saistītus pasākumus, kuros aicina ne tikai runāt, bet arī jokot par Raini un Raiņa lugu “Uguns un nakts”.

7. septembrī plkst. 18.00 notiks Raiņa cepiena brīvais mikrofons, kurā uzstāties aicināts ikviens interesents .11. septembrī plkst. 17.30 paredzēti zinātniski lasījumi, bet plkst. 20.00 – “Raiņa cepiens ugunī un naktī”, kurā Raini cepinās pieredzējuši komiķi.

Zinātniskie lasījumi 11. septembrī plkst. 17.30 būs veltīti Raiņa lugas “Uguns un nakts” tapšanas gaitai, tulkojumiem, iestudējumiem. Ar priekšlasījumiem uzstāsies pētnieki Gundega Grīnuma, Jānis Zālītis, Zane Šiliņa, Astrīda Cīrule, Raimonds Ķirķis, ar performatīvu lasījumu – aktrise Guna Zariņa. Savukārt plkst. 20.00 nezinātniskajā stendapā uzstāsies komiķi Aiva Birbele, Maksims Trivaškevičs, Anete Konste un Katrīna Rudzīte.

Rainis bija ne tikai nopietns politiķis, ģeniāls dzejnieks, dramaturgs, bet arī pazīstams satīriķis, kurš labprāt pasmējās par sava laika cilvēku vājībām. Tādēļ nav pamata domāt, ka viņam trūktu spējas un humora izjūtas pasmieties arī par sevi.

Ne vienmēr piemin to, ka Raiņa pirmais dzejoļu krājums patiesībā bija “Apdziedāšanās dziesmas III vispārējiem latvju dziesmu svētkiem”, ko “sakrājis Jāns Jasēnu Plikšis”. Krājums iznāca 1889. gadā, tūlīt pēc studiju beigšanas Pēterburgas universitātē. Jau skolas un studiju laikā Rainis mēdza vākt kāzu apdziedāšanās dziesmas Jasmuižas apkārtnē, un, uzzinājis, ka šis tautasdziesmu žanrs ir iekļauts 1889. gada Dziesmu svētku repertuārā, Rainis nolēma radīt pats savas dainas un mazliet pavilkt aiz zoba dalībniekus un, jo sevišķi, Dziesmu svētku rīkotājus. Taču interese par humoru un satīru nezuda arī vēlāk, Rainis regulāri publicēja humoristiskus tekstus periodiskajos izdevumos, no kuriem vienu pats vadīja (“Mazie Dunduri”) kā arī rakstīja komisko epu “Septiņi malēnieši”. Kopumā izsmejoša satīra bija Raiņa iemīļots žanrs, tas, viņaprāt, palīdzēja atmaskot nolaidību un muļķību atbildīgo personu rīcībā, ar to veicinot pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.

Mūsdienās par vienu no satīras žanriem var uzskatīt tā saukto “cepienu” (angļu valodā – “roast”), tas ir vairāku komiķu stāvizrāžu kopums, kas visas veltītas kādai personai. Rainis nodzīvojis tik piepildītu mūžu un atstājis aiz sevis tik daudz, ka nudien ir arī par ko pajokot. Tas gan nenozīmē, ka tādēļ Raini uztveram mazāk nopietni, vienkārši gribam atgādināt, ka Rainis bija apveltīts ar spēju paraudzīties uz pasauli arī no smieklīgās puses.

Pasākumu atbalsta Dzejas dienas.

Ieeja bez maksas, bet lūgums pasākumu apmeklējumam iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI