Zibakcijas patroni, šogad atzīmējot Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100.gadadienu, aicina ikvienu aizdomāties un pateikties ikvienam Latvijas valsts aizstāvim, īpaši izceļot godprātīgu, drosmīgu, pašaizliedzīgu rīcību kā Latvijas valsts un sabiedrības vērtību, kas ļāvušas latviešu tautai aizstāvēt tikko nodibināto valsti tālajā 1919.gadā, vēlāk otrajā pasaules karā, 12 gadus partizānu karā, kā arī stāv Latvijas miera sardzē arī šodien, 2019.gadā.
Zemessardzes orķestris dibināts 2011. gada 1. novembrī, tādējādi zibakcijā “Latvija, Celies” simboliski atzīmē arī savu astoto dzimšanas dienu. Par godu patriotisma mēnesim Zemessardzes orķestris arī sagatavojis koncertuzvedumus “Karavīrs gadu simtā” un “Div’ dūjiņas”, ar kuriem koncertēs Alūksnē, Cēsīs, Liepājā un Rīgā.
Orķestra uzdevums ir Zemessardzes popularizēšana sabiedrībā, kā arī Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālā noformēšana. Pastāvēšanas gadu laikā Zemessardzes orķestris ir piedalījies arī dažādu pilsētu svētkos un sabiedriskos pasākumos. Zemessardzes orķestris koncertējis arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā, ASV un Kanādā, sadarbojas ar Zemessardzes kori “Stars”, populāriem solistiem, kā arī ar Spānijas Operacionālo Kaujas nodrošinājuma spēku orķestri, Mičiganas gvardes 126. armijas orķestri un Kanādas Bruņoto spēku Centrālo orķestri.
Jau ziņots, ka 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē www.mil.lv sadaļā “Latvijas armijai 100”.
