RPAP lēmums sadalīt pils projekta īstenošanu pa posmiem tika pieņemts, ņemot vērā komplicēto uzdevumu - nepieciešamību saglabāt un atjaunot pērn Rīgas pils izpētē atklātās vēsturiskās liecības un vienlaikus virzīties uz priekšu ar pils rekonstrukcijas darbiem. Restaurācija pa posmiem ļaus arī optimizēt būvniecības izmaksas, samazinās būvniecības riskus un neparedzēto darbu rašanās iemeslus.
Ņemot vērā pērn gada nogalē arheoloģiskajā un pils arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē atklātās unikālās mākslinieciskās un arhitektoniskās liecības – 16.gadsimta sienu gleznojumus remterī (senajā ēdamzālē) un kapelā, 13.gadsimta mūra fragmentus Horna bastionā un citviet, ir jāpārskata iepriekš plānotā būvdarbu veikšanas secība.
"Mēs apzināmies, ka sabiedrība ļoti gaida šī vēsturiskā objekta atvēršanu, tādēļ tiek apsvērta daļēja objekta pieejamība apmeklētājiem. Rīgas pils kastelas – ap noslēgto pagalmu uzcelto četru korpusu - restaurācijas mērķis ir saglabāt šo pieminekli nākamajām paaudzēm ar maksimālu oriģinālo arhitektūras elementu un konstrukciju apjomu, kā arī pagarināt to ilgmūžību,’’ norādīja padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.
Patlaban kapelā un remterī tiek veikta pagājušā gada nogalē atklāto arhitektoniski mākslinieciskās izpētes rezultātā atklāto sienu un griestu polihromo gleznojumu atsegumu konservācija, piesaistot restauratoru ar Eiropas pieredzi – čehu speciālistu Janu Voičehovski (Jan Vojtčechovsky), kurš specializējies viduslaiku sienu gleznojumu saglabāšanā un vadījis UNESCO aizsardzībā esošās Svētā Vita katedrāles restaurācijas darbus.
Plānots, ka Rīgas pils kastelas restaurācijas metodiskā darba grupā darbosies VKPAI eksperti, restauratori, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un VNĪ pārstāvji.
PS "Rīgas pils Kastelas projekts" arhitekts Reinis Liepiņš pēc unikālo vēstures liecību atklāšanas veiks izmaiņas sākotnējā pils būvprojektā, vienlaikus pieļaujot, ka bagātīgā pils vēsture neizslēdz vēl citus atklājumus darbu gaitā: "Arī citur Eiropā, kur tiek atklātas unikālas vēsturiskas liecības, nav tā, ka restaurāciju veic visā ēkas apjomā. Apmeklētājiem vēsturiskie objekti ir pieejami apskatei pakāpeniski pa daļām. Rīgas pils Konventa daļa ir 500 gadu sena, un tās apjoms ir ap 10 000 kvadrātmetru liels. Šāda kultūras pieminekļa restaurācija, protams, ir laikietilpīgs process, un gaidīt, kad viss būs "pabeigts", realitātē nozīmē neatvērt ēku sabiedrībai nekad."
Lēmumu par daļēju telpu atvēršanu apmeklētājiem novērtēja arī Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" direktors Gvido Princis, uzsverot, ka darbu veikšana pa kārtām ļautu kļūt pieejamām atsevišķām pils daļām, kas veicinātu ne vien tūristu piesaisti, bet arī mazinātu Latvijas iedzīvotāju atsvešināšanos no šī vēsturiskā objekta.
Pašlaik projekta "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" ietvaros VNĪ veic Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves 2. kārtu, lai pielāgotu vēsturiskās pils telpas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām. Būvprojekta autors: pilnsabiedrība "Rīgas Pils Kastelas projekts". Projektēšanas darbi uzsākti 2014.gada oktobrī. Pēc 18.aprīļa padomes lēmuma vispirms tiks sagatavots darbu plāns un atbilstoši tam laika grafiks pils atjaunošanas darbu veikšanai pa kārtām, un attiecīgi būvdarbu iepirkums tiks rīkots pa kārtām.
RPAP ir Finanšu ministrijas izveidota institūcija, lai nodrošinātu Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un atjaunošanu, sniedzot profesionālu viedokli projekta realizācijas gaitā.
RPAP priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, priekšsēdētāja vietnieks VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis . Padomē darbojas vēl 15 locekļi, tostarp no VKPAI, VNĪ, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes atbildīgajiem departamentiem, muzejiem, kā arī arhitekti un restauratori.
Rīgas pils kastelas atjaunošana ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem projekta "100 adreses Latvijas valsts simtgadei" VNĪ īstenotajiem objektiem, kura prioritāte ir vēstures liecību saglabāšana nākamajām paaudzēm.
