Valsts prezidents lūdz Saeimu, caurlūkojot augstāk minēto likumu, izvērtēt, pirmkārt, vai, papildinot Alkoholisko dzērienu aprites likuma 6.panta pirmo daļu ar 8.punktu, nosakot, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta 1.septembrī, tiek sasniegts likumdevēja iecerētais mērķis - liegt nepilngadīgajiem jebkādu iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus Zinību dienā, kā arī cīnīties pret jaunatnes alkohola lietošanas paradumiem. Otrkārt, viņš lūdz Saeimu rast iespēju likuma caurlūkošanas procesā uzklausīt visas iesaistītās puses, kā arī atbildīgās valsts un pašvaldību iestādes, kuru kompetencē ir alkoholisko dzērienu aprites kontrole un sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Treškārt, Valsts prezidents norāda uz nepieciešamību paredzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbildību par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem gan pārdevējam, gan arī juridiskajai personai – alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaujas (licences) turētājam.
Savā motivētajā rakstā Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem Valsts prezidents atzīmē, ka mērķis – liegt nepilngadīgajiem jebkuru iespēju iegādāties alkoholiskos dzērienus Zinību dienā, kā arī cīnīties pret jauniešu alkohola lietošanas paradumiem, ir leģitīms un pilnībā atbalstāms, taču sabiedrības neizpratni ir izraisījis izvēlētais līdzeklis, lai šo mērķi sasniegtu. Turklāt V.Zatlers atzīmē, ka priekšlikums aizliegt alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību 1.septembrī, tika iesniegts un atbalstīts, neapspriežot to ne ar atbildīgajām institūcijām, kuru kompetencē ir kontrolēt alkoholisko dzērienu apriti un sabiedrisko kārtību, ne ar mazumtirgotājiem, kurus minētā norma skar vistiešākajā veidā. Diemžēl diskusijas sākās tikai pēc augstāk norādītā likuma pieņemšanas Saeimā. Pirms likuma pieņemšanas netika arī veikti aprēķini, kā šis aizliegums iespaidos pakalpojuma sniegšanas nozari un valsts tautsaimniecību. No likumprojekta „Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” sagatavošanas materiāliem secināms, ka, apspriežot minēto aizliegumu, nav meklētas citas iespējas, kā izskaust alkoholisko dzērienu nonākšanu nepilngadīgas personas rokās ne vien 1.septembrī, bet ikdienā un kopumā ierobežot alkohola lietošanu jauniešu vidū.
Vienlaicīgi V.Zatlers uzsver, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecība nepilngadīgajiem Latvijā ir aizliegta. Tomēr Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem paredz atbildību un sodu vienīgi pārdevējam, t.i. fiziskai personai, tādējādi netieši atbrīvojot mazumtirgotāju kā juridisku personu (un tirdzniecības vietas īpašnieku) no atbildības par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem. Ņemot vērā šī pārkāpuma smagumu, Valsts prezidents uzskata, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu jāparedz atbildība par alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pārdošanu nepilngadīgajiem gan pārdevējam, gan arī juridiskajai personai – alkoholisko dzērienu tirdzniecības atļaujas (licences) turētājam. Valsts prezidents vērš arī Saeimas uzmanību, ka priekšlikums veikt attiecīgus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā Saeimā ir iesniegts jau 2008.gada 13.novembrī, nodots Saeimas Juridiskajai komisijai un tālāk nav virzīts.
Tāpat V.Zatlers uzskata, ka kopsakarā ar administratīvā soda – naudas soda - piemērošanu ir jāpilnveido nosacījumi alkoholisko dzērienu tirdzniecības licences anulēšanai. Pašreizējie Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība” paredz speciālās atļaujas (licences) vai speciālajā atļaujā (licencē) norādītā darbības vietas ieraksta anulēšanu vienīgi gadījumos, ja komersants (nevis komersanta darbinieks) neievēro akcīzes preču aprites kārtību. Tādējādi pārkāpumi, ko tirdzniecības vietā veic pārdevējs, pārdodot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus nepilngadīgajām personām, praksē ne vienmēr tiek uzskatīti par pārkāpumiem, par kuriem komersantam var anulēt speciālo atļauju (licenci) vai speciālajā atļaujā (licencē) norādīto darbības vietas ierakstu.
Valstij ir tiesības ierobežot alkoholisko dzērienu apriti, ja ierobežojumiem ir leģitīms mērķis, tie noteikti sabiedrības interesēs, nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību un veicina izpratni par alkohola lietošanas kaitīgumu. Šādus ierobežojumus var saistīt ar noteiktām valsts svētku, atceres un atzīmējamām dienām, arī ar Zinību dienu – 1.septembri. Kā piemēru Valsts prezidents min Lietuvu, kur alkoholisko dzērienu tirdzniecības aizliegums ir noteikts Zinību dienā, pastāvot noteiktiem izņēmumiem. Proti, Lietuvas Republikā alkoholiskos dzērienus 1.septembrī drīkst tirgot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, transporta līdzekļos (vilcienos, kuģos, lidmašīnās), kuri veic starptautiskos pasažieru pārvadājumus, viesnīcās (minibāros), kā arī beznodokļu tirdzniecības vietās, kur alkoholiskos dzērienus iegādājas personas, kuras izceļo no Lietuvas Republikas. Taču Valsts prezidents uzsver, ka cīņai ar alkohola lietošanas kaitīgo ietekmi ir jābūt kompleksai, aptverot gan preventīvos, gan izglītojošos, gan alkohola apriti ierobežojošos pasākumus, jo tikai tā ir iespējams sasniegt ilgtspējīgu rezultātu, kas kalpo visas sabiedrības interesēm.
Valsts prezidenta Preses dienests
Tālr.: +371 67092132
Fakss: +371 67320404
Pils laukums 3, Rīga
www.president.lv
