Visam vajadzēja noritēt ļoti veiksmīgi, tomēr šoreiz tā nenotika. XI Latvijas Skolu jaunatnes un deju svētku ģenerālmēģinājumā piedalījās ap 13 500 dalībnieku, no kuriem lielākā daļa bija koristi. 11.jūlijā, kad notika ģenerālmēģinājums, pēc palīdzības pie mediķiem dalībnieki vērsās 500 reizes. Paša koncerta laikā 184 reizes – gan ģīboņa dēļ, gan aukstuma ietekmē un ar panikas lēkmēm.
Patiesībā lielākās problēmas ar bērnu veselību sākās jau trešajā svētku dienā, kad iesaistījās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīca – bērniem konstatēja dehidrāciju, traumas un nervu sistēmas problēmas, kā arī vēdera likstas.
Lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus bērnu tiesību jomā, tika izveidota speciāla komisija, kuras sastāvā bija gan ierēdņi no vairākām ministrijām un to padotības iestādēm, gan medicīnas un kultūras eksperti.
Šauri, auksti un sausās pakas siltu pusdienu vietā
Bērni ģībst arī citos pasākumos, piemēram, 1.septembrī. Tomēr tieši šis notikums izraisīja ļoti lielu ažiotāžu, uztraukumu par bērnu veselību un izsaucis pārmetumus svētku organizatoriem. Kas īsti notika – vai ļaunprātīga rīcība pret bērniem? – kā to definēja Tiesībsarga birojs.
Komisija aizrādīja organizatoriem par krīzes gadījumu rīcības plāna trūkumu. Neviens nebija paredzējis, ka vakarā laiks var palikt aukstāks, bet bērni nebūs pietiekami silti ģērbušies.
Neskaidrības bija arī ar dalībnieku daudzumu. Mežaparka lielā estrāde var uzņemt līdz 6000 cilvēkiem, taču koncertā piedalījās divas reizes vairāk dalībnieku. Organizatori nepadomāja, kā dalībniekiem noiet no skatuves, ja tiem paliek slikti, ja tos piemeklē panikas lēkmes.
Visbeidzot organizatoriem pārmeta bērnu noslogošanu un nepienācīgu ēdināšanu, jo tajās reizēs, kad bērni nepaspēja starp mēģinājumiem aizbraukt uz skolu, viņiem deva sausās pakas, ko nevar uzskatīt par pilnvērtīgām pusdienām.
Dalībniekus varētu novērot ar video palīdzību
Diemžēl Latvijā bieži vien ir jānotiek nelaimei, lai tā izgaismotu kādas darbības nepilnības. Šajā gadījumā situāciju glābj tas, ka slimnīcā nokļuva ļoti mazs bērnu skaits – tikai 12 – un arī tie nepalika stacionārā ilgāk par vienu dienu. Neraugoties uz to, notikušajam ir jākalpo kā indikatoram, lai nākamos svētkus organizētu, domājot par pašiem bērniem un to labsajūtu. Tāpēc izvērtēšanas komisija izstrādājusi arī priekšlikumus nākamo svētku norisei.
Vispirms jau turpmāk ir iecerēts izveidot Operatīvās vadības grupu, kam būtu jāreaģē krīzes situācijās un tās jārisina. Vēl komisija iesaka svētku norises vietās nodrošināt video novērošanu, lai Operatīvās vadības grupa notiekošajam varētu sekot on-line režīmā. Lai grupu izveidotu, būtu jāgroza Dziesmu un deju svētku likums. Lai dalībnieki jau savlaicīgi zinātu, kā uzvesties līdzīgā situācijā, svētku organizēšanas laikā būtu jāveic ārkārtas situācijas modelēšana.
Mēģinājumi varētu būt īsāki
Bērni bija noslogoti un turpmāk svētku organizatoriem noslodzes plāns būs jāsaskaņo ar pediatru un psihologu profesionālajām asociācijām. Mēģinājumi būs jāplāno īsāki, piemēram, ieviešot papildus mēģinājumu dienu. Turklāt to ilgumu noteiktu pēc vecuma grupām (piemēram, pirmsskola, 1-4.klase, 5.-9.klase, vidusskola), kā arī uzraudzīt dalībnieka dienas režīmu arī ārpus mēģinājumiem – to vai viņš pietiekami guļ, ēd un atpūšas. Komisija iesaka turpmāk ieviest statistikas un analīzes sistēmu, lai saprastu, cik noslogoti ir bērni. To varētu pārbaudīt, piemēram, ieviešot dalībnieku elektroniskās identifikācijas kartes.
Lai gan šajos svētkos bērniem līdzi bija pavadoņi – koru vadītāji un skolotāji, kas tos pieskatīja un uzmanīja, tomēr pavadoņiem nebija instrukciju, kā rīkoties krīzes situācijās. Līdzīgi arī ar medmāsām, kas bērnus uzraudzīja skolās, viņu darbu neviens nekoordinēja. Tāpēc turpmāk starp svētku organizatoriem būtu jāiekļauj arī medicīniskās aprūpes koordinators jeb galvenais ārsts.
Tāpat komisija iesaka arī ieviest elektronisko apziņošanas sistēmu, lai informētu gan svētku koordinatorus, gan pavadoņus laicīgi par izmaiņām svētku norisē.
Noteikt, kādām jābūt skolām, kur paliek bērni
Dziesmu svētku dalībnieki no dažādām Latvijas vietām pārsvarā palika Rīgas skolās, tomēr normatīvie akti nenosaka to, kādām jābūt šīm vietām, kurās paliek svētku dalībnieki. Prasības attiecas vien uz internātiem. Līdz ar to būtu jāveic grozījumi normatīvajos aktos, kas attiecas uz valsts nozīmes pasākumu organizēšanu un norisi, nosakot izņēmumus. Arī šogad, kad neprognozēti vakarā strauji gaisa temperatūra samazinājās, Rīgas pašvaldība skolās ieslēdza apkuri, savukārt uz svētku vietu aizsūtīja autobusus, lai dalībnieki tur varētu pasildīties. Šī rīcība bija pašvaldības spēja reaģēt ātri un rūpēties par bērniem, bet neapšaubāmi, ka līdzīgai ārkārtas situācijai jābūt gatavībai jau iepriekš.
Tā kā daudzām pašvaldībām bērnu transportēšana izmaksā dārgi, tad komisija iesaka veikt pasākumus arī transporta loģistikas uzlabošanai.
Bez krīzes komunikācijas neiztikt
Komisijas priekšlikums ir svētku sagatavošanas procesā izstrādāt krīzes komunikācijas plānu – gan iekšējo, gan ārējo. Dažādi negadījumi mēdz notikt, tomēr, ja organizatoriem nav skaidri saprotams, kā šādos brīžos neraisīt masveida sašutumu un uztraukumu citu iedzīvotāju vidū, tad darboties ar pieeju "gan jau viss būs labi" ir naivi. Komisija iesaka arī pievērst uzmanību sociālajiem tīkliem un medijiem, kas arī operatīvi ziņoja par notikumiem ģenerālmēģinājumā, bet vēlāk iesaistījās aktīvā diskusijā.
Sausās pakas tikai ārkārtas gadījumā
Komisija aicina pārskatīt arī svētku dalībnieku ēdienkarti. Nereti tie dalībnieki, kuri mitinājās skolās tālu no Mežaparka, starp mēģinājumiem nevarēja paspēt aizbraukt paēst siltas pusdienas, un tā vietā viņiem izsniedza sausās pārtikas paku. Tomēr tas ir pretēji noteikumam, ka bērniem jābūt pieejamām siltām pusdienām reizi dienā. Tāpēc sausās pārtikas pakas jāizmanto tikai ārkārtas gadījumā, tā nedrīkst būt norma. Turklāt atkarībā no laikapstākļiem dalībniekiem mēģinājumu vietās būtu jābūt pieejamai siltai tējai vai atvēsinošam dzērienam.
Lai bērni justos labi, vecākiem jāinformē kolektīvu vadītāji par atvašu ēšanas paradumiem un ierobežojumiem, miega režīmu un veselības stāvokli. Bet, plānojot ēdienreizi, ir jāievēro bērnu vecums un noslodze, jānodrošina atbilstošs kaloriju daudzums.
Jaunieši piedalīsies arī lielajos svētkos
Lai gan Latvijā norit gan skolēnu, gan Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, tos organizē dažādas iestādes. Par skolēniem atbildīgs ir Valsts izglītības satura centrs, bet par pieaugušajiem – Latvijas Nacionālās kultūras centrs.
Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Inga Bika skaidro, ka sadarbība starp abu svētku rīkotājiem notiek regulāri - gan ikdienā svētku rīkotāju institūciju pārstāvjiem apmainoties ar pieredzi, gan ar svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību saistītus jautājumus risinot Dziesmu un deju svētku padomē, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Mākslinieciskajā padomē un Rīcības komitejā.
Abu svētku rīkotāju kopīgi risināmās tēmas saistītas gan ar mākslinieciskiem jautājumiem (kolektīvu dalībnieku sagatavotība, repertuārs, tradīcijas pārmantojamība u.c.), gan organizatoriskiem jautājumiem (dalībnieku ēdināšana, infrastruktūra, izmitināšana, drošība u.c.), gan tiesiskiem aspektiem.
Šobrīd "lielo" svētku organizatori domā par infrastruktūras nodrošināšanu. Svētkos iesaistīto kolektīvu mākslinieciskais līmenis ir augsts, un Dziesmu un deju svētku tradīcijas kopēju un svētku dalībnieku skaits aizvien pieaug, taču infrastruktūra ne Mežaparka Lielajā estrādē, ne Daugavas stadionā tam nav atbilstoša. Labā ziņa ir tā, ka Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, vienojoties ar Eiropas Komisiju par atbalstu turpmākajai projekta attīstībai, ir darījušas visu iespējamo Daugavas stadiona uzlabošanai 2018.gadā.
Domājot par Latvijas simtgades svētku pasākumu veiksmīgu norisi 2018. gadā, savlaicīgi tiks izveidota Rīcības komiteja. Tiks aktualizēts 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem gatavotais Krīzes komunikācijas plāns un Riska vadības plāns, iekļaujot tajos uzdevumus un rīcību, pamatojoties uz 2015.gada Dziesmu un deju svētkos iegūtajām atziņām un priekšlikumiem.
Plānots, ka Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki 2018.gadā noritēs no 7. līdz 15.jūlijam, taču datumu apstiprināšana valdībā vēl notiks. 2013.gadā svētkos piedalījās 40 600 dalībnieku (8946 jauniešu vecumā līdz 19 gadiem), taču paredzams, ka Latvijas simtgades svētkos interese no piedalīties gribētāju puses būs vēl lielāka. Piedalīties gribētāju skaitu noteikts valsts finansējums un infrastruktūra.
Inga Bika norāda, ka svētku dalībnieku skaitu nevar samazināt, neveicot drastisku atlasi, kas savukārt liegtu iespēju lielam dalībnieku pulkam būt klāt vienās no latviešu nacionālās identitātes lielākajām svinībām.
