No mobilā štāba līdz tiesātam priekšstāvim
Lietuvas iedzīvotāji jau zaudējuši cerības, ka šogad politiķi vēlēšanu kampaņas laikā cīnīsies godprātīgāk kā iepriekšējās reizēs. Tradicionālo partiju vēlēšanu kampaņas (protams, ar izņēmumiem) ir pieklājīgākas. Marginālām partijām gan visi līdzekļi labi. Daži analītiķi apgalvo, ka atšķiras tikai partijas numurs vēlēšanu listē, bet mērķi un līdzekļi to īstenošanai ir gandrīz vai identiski. Tā kā šīm partijām nav pievilcīgu ideju un programmu, tad vēlētāju uzmanību tās cenšas pievērst ar visai dīvainiem lozungiem, pat apģērbu un politiskā cirka elementiem.
Liberāļu un centra partija par pārdesmit tūkstošiem litu iznomājusi automašīnu ar lielu piekabi, kuras telpā var rīkot tikšanās ar vēlētājiem un tos pat pacienāt. Lai gan likums āra reklāmu Lietuvā aizliedz, partijas līderis Artūrs Zuoka skaidro, ka pa Lietuvu ceļojošā automašīna, aplīmēta ar reklāmas plakātiem, ir tikai mobilais vēlēšanu štābs! Tomēr šo „izdomu” neatbalstīja Centrālā vēlēšanu komisija un ceļojumus pa Lietuvu nācās izbeigt.
"Kandidāti sola un vēlētāji – tic. Jo – kā var nesolīt, un kā – neticēt?"
Šajā nozīmē nepārspēta ir jaundibinātā „Tautos prisikelimo” (varētu tulkot kā tautas augšāmcelšanās) partija ar savu priekšsēdi Arūnu Valinsku. Skatuves grandam, šovmenam A. Valinskam netrūkst humora, asprātības, viss tas ir vietā humora televīzijas pārraidēs. Viņa priekšvēlēšanu sauklis: „Mēs neejam taisīt cirku! Mēs gribam, lai tas ātrāk beigtos!” Partijas programmai jau nu nevajadzētu būt kā kādai humora lapai, bet kā lai vērtē šādu programmā ierakstītu frāzi: „Mūsu ideoloģija nav ne kreisā, ne labējā, ne centra, mūsu ideoloģija – iet uz priekšu!” Kā var iet uz priekšu, nezinot uz kuru pusi? Izklausās kā – uz nekurieni. Humoristiem politiku un ekonomiku apjēgt laikam pārāk sarežģīti.
Televīzijas pārraidē „Melns – balts” šīs partijas saraksta „numuri” Inga Valinskiene (A. Valinska dzīvesbiedre, dziedātāja), aktrise Asta Butkute un bijušais televīzijas raidījumu vadītājs Roks Žilinsks nespēja atbildēt uz vienkāršākajiem žurnālistu uzdotiem jautājumiem. A. Butkute solījās, ka viņa būšot ne „ekonomikas”, bet gan „dvēseļu” doktore. Kopumā – skats visai nožēlojams.
Lietuviešiem, protams, piemīt humora izjūta, viņi godā un ciena talantīgus aktierus un žurnālistus. Tādēļ pat nopietnas politiskas partijas domā, ka, ierakstot šo profesiju cilvēkus savos sarakstos, pievilinās vairāk vēlētāju.
Bez pazīstamiem vārdiem ne mazāk vēlama ir nepazīstama nauda. Naudas vēlēšanās nekad nav par daudz. Zemnieku, darba tautas partija (lauksaimniecības ministres Kazimiras Prunskienes partija) savos sarakstos ierakstījusi vienu no lielākās Lietuvas piena pārstrādes sabiedrības „Pieno žvaigždes”’ vadītāja un līdzīpašnieka sievas Regīnas Kvaracejienes vārdu. Te jāsaka eiroparlamentāra Vītauta Landsberģa vārdiem: „Kas varētu noliegt, ka...”
"Mūsu ideoloģija nav ne kreisā, ne labējā, ne centra, mūsu ideoloģija – iet uz priekšu!"
No sociāldemeokrātu partijas „atskaitītais” Aļģirds Paleckis nodibināja jaunu partiju ar visai kareivīgu nosaukumu – Frontas (Fronte) –, kura deklarē visnotaļ revolucionārus mērķus: atņemt bagātajiem un sadalīt nabadzīgajiem.
Kandidātu sarakstos ir 25 personas, kuras ir tiesātas. Nevienu gadu nav bijis tik daudz kandidātu, kam bijušas darīšanas tiesām. Te ir gan automašīnas vadīšana dzērumā, gan melīgi ziņojumi par novietotu spridzekli, gan korupcijas skandāli utt. (kandidātiem jānorāda, ka viņi ir tiesāti). Tiesātie kandidāti ir visu partiju sarakstos, izņemot Pilsoniskās demokrātijas partiju. Visvairāk šādu personu – piecas – ir partijas Kārtība un taisnība sarakstos (atstādinātā prezidenta Rolanda Paksa partija).
Tādu tradicionālo partiju kā Sociāldemokrātu un Konservatoru sarakstos gan maz jaunu seju.
Solītāji sola, ticētāji - tic
Vairs netiek, kā iepriekšējos gados, runāts par to, ka parlamentā būtu jāvēl vairāk juristu, ekonomistu vai finansistu. Tajā pašā laikā arī parlamentārajam darbam derīgo profesiju cilvēki neizrāda lielu interesi par nokļūšanu Seimā. Laikam nopietniem cilvēkiem politiskā cirka arēnā starp aktieriem, šovmeniem un sportistiem nav ko darīt.
Viens Lietuvā labi zināms jurists uz jautājumu, kāpēc viņš nevēlas iekļūt parlamentā, atbildēja, ka nez vai vēlētāji par viņu balsotu, jo viņš solītu palielināt izdevumus aizsardzībai un investīcijas enerģētikas sektorā. Viņa uzskatos – nekādu rūpju par parasto cilvēku, gluži pretēji – viņš aicinātu rūpēties par valsti.
"Septembra vidū veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka tikai 21% respondentu izlēmuši, par kādu partiju balsos."
Sabiedriskās organizācijas aicina iedzīvotājus vēlēt atbildīgi. Ik dienu radio un televīzijā iedzīvotāji dzird kandidātu debates, runas, paziņojumus un solījumus, bet tie solījumi jau tie paši vecie, sen zināmie: palielināt algas un pensijas, cīnīties pret korupciju. Ausīm jauka skaņa.
Kandidāti sola un vēlētāji – tic. Jo – kā var nesolīt, un kā – neticēt? Laikam abām šīs arēnas pusēm būtu jāsaprot, ka valsts pārvalde patiesībā ir smags profesionāls un atbildīgs darbs, vien ar nelielu precizējumu – kad tas tā notiks?
Septembra vidū veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka tikai 21% respondentu izlēmuši, par kādu partiju balsos, un savu izvēli vēlēšanu dienā nemainīs. Savukārt 79% aptaujāto vēlētāju ir vēl pārdomufāzē.
