Rīgas Brāļu kapos sveces ieteicams izmantot stikla traukos, jo tās ir drošākas un mazāk kaitē no smilšakmens veidotajām kapu plāksnēm, noslēdzošajai sienai un Mātes Latvijas tēlam. Sveces jānovieto tām paredzētajās vietās – uz īpaši šim nolūkam izgatavotām paplātēm, lai pasargātu pieminekli no bojājumiem. Ja tiek izmantotas sveces plastmasas ietvarā, tās jānovieto atstatus cita no citas, lai plastmasa nesāktu kust vai aizdegties.
Rīgas pieminekļu aģentūra aicina nenovietot sveces uz kapu plāksnēm, bet gan uz zemes. Izdegot svecei, parafīns, sveķi un izkususī plastmasa var notecēt uz akmens virsmām, radot bojājumus, kurus vēlāk ir ļoti grūti vai pat neiespējami novērst.
Katru gadu 11. novembrī viena no nozīmīgākajām Lāčplēša dienas tradīcijām ir sveču iedegšana, godinot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gadā un pieminot Latvijas brīvības cīnītājus. Galvaspilsētā īpaši iecienīta ir svecīšu novietošana uz Rīgas pils akmens mūra.
Lai pasargātu vēsturisko mūri no neatgriezeniskiem bojājumiem, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir uzstādījusi pēc arhitekta Pētera Blūma ieceres veidotu tērauda aizsargsietu un smilšu vanniņas.
Saudzējot atjaunoto Rīgas pils apkārtmūri un rūpējoties par vidi, iedzīvotāji aicināti izvēlēties stikla ietvaros pildītas svecītes. Tās ne tikai palīdz saglabāt vēsturisko mantojumu, bet arī samazina apkārtējās vides piesārņojumu ar sveču pārpalikumiem.
Pieminēsim Latvijas varoņus ar cieņu un rūpēm par vietām, kas glabā mūsu valsts vēsturi.
