Uzvarējušā raksta autori ir itāļu žurnālists Džakomo Candonīni un nīderlandiešu žurnāliste Maite Vermeulena. Tas publicēts Nīderlandes žurnālistikas platformā De Correspondent un vēsta par vienošanos, saskaņā ar kuru Itālija Albānijas teritorijā uzcēla migrantu aizturēšanas centru un patvēruma pieteikumu izskatīšanas centru.
Žurnālistikas balvu Eiropas Parlamenta rīkotā ceremonijā pasniedza pārstāvis no neatkarīgas Eiropas žūrijas, kuras sastāvā ir žurnālisti no visām ES dalībvalstīm. Balvas pasniegšanas ceremonija norisinājās Strasbūrā, Eiropas Parlamenta preses telpā, kas nosaukta Dafnes Karuanas Galicijas vārdā. Pasākumā piedalījās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un par balvu atbildīgā priekšsēdētājas vietniece Pina Pičerno.
Priekšsēdētāja Metsola sacīja: “Deviņus gadus pēc tam, kad Dafne Karuana Galīcija tika brutāli nogalināta par korupcijas izgaismošanu, mūsu apņēmība panākt taisnīgumu nav mazinājusies. Tie, kuri vēlējās viņu apklusināt, cieta neveiksmi. Viņas raksti kļuva populāri nekā jebkad agrāk, un viņas drosme joprojām iedvesmo. Dafnes Karuanas Galīcijas balva godina šo drosmi un uzticību patiesībai. Eiropas Parlaments turpinās atbalstīt žurnālistus, aizstāvēt preses brīvību un cīnīties par taisnīgumu. Mēs turpināsim savu darbu.”
Šogad no 4. maija līdz 31. jūlijam savus darbus žūrijai iesniedza simtiem žurnālistu no 27 ES dalībvalstīm. Konkursā tika iesniegti 344 darbi. Vispirms žūrija atlasīja desmit labākos darbus, no kuriem izvēlējās vienu laureātu.
Godalgotais projekts
Žurnālisti Džakomo Candonīni un Maite Vermeulena pusotru gadu izmeklēja Itālijas un Albānijas noslēgto migrācijas līgumu, par ko viņi publicēja rakstu platformā De Correspondent. Izmeklēšanā tapa skaidrs, ka vienošanās mērķis bija pārtvert migrantus, kas ir ceļā uz Itāliju, un nogādāt viņus Albānijā – valstī, kas nav Eiropas Savienībā. Albānijā, piemērojot paātrināto patvēruma procedūru, migrantu pieteikumus noraidīja, un viņus deportēja uz izcelsmes valstīm.
Žurnālisti centās noskaidrot, kādi ir šīs vienošanās aizsākumi un kāpēc vairākas ES valstis uz to raugās kā uz inovatīvu nākotnes paraugu Eiropas migrācijas politikai. Lai gūtu pilnīgu priekšstatu, žurnālisti, pamatojoties uz principu par brīvu piekļuvi publiskai informācijai, sešās Eiropas valstīs iesniedza vairāk nekā 30 informācijas pieprasījumu. Informāciju viņi prasīja arī Eiropas Komisijai, Eiropadomei un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai Frontex. Viņi sekoja finansējuma plūsmai un intervēja centru darbiniekus, aizturētos migrantus, juristus, Eiropas Parlamenta deputātus, valdību pārstāvjus un Albānijas vietējos iedzīvotājus.
Pētnieciskā raksta autori uzsvēra, ka visā izmeklēšanas gaitā saskārušies ar būtiskiem šķēršļiem. Žurnālistiem tika liegts apmeklēt Itālijas pārvaldītos centrus Albānijā, un viņiem netika atklāta pamatinformācija (piemēram, aizturēto personu skaits). Izdevumi tika apmaksāti, izmantojot ārkārtas procedūras un tādējādi apejot publiskā iepirkuma procesus, un personālam bija jāparaksta līgumi par informācijas neizpaušanu.
Strādājot līdzās fotoredaktorei Bebei Blanko Agterbergai, informācijas dizainerei Šeronai Kūnai un fotogrāfam Frančesko Bellinam, žurnālisti pētīja, kā Itālijas un Albānijas noslēgtā vienošanās apdraud cilvēktiesības un Eiropas tiesiskuma pamatprincipus.
Īsumā par balvu
Šī balva ir nosaukta par godu Maltas pētnieciskajai žurnālistei Dafnei Karuanai Galicijai, kura tika nogalināta 2017. gada oktobrī. Balva katru gadu tiek piešķirta par izcilu veikumu žurnālistikā, kas veicina vai aizstāv Eiropas Savienības pamatprincipus un pamatvērtības: cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības.Uz balvu var kandidēt profesionāli žurnālisti un profesionālu žurnālistu komandas no jebkuras valsts. Lai piedalītos konkursā, jāiesniedz padziļināta tvēruma pētnieciskās žurnālistikas darbi, kas publicēti vai pārraidīti medijos kādā no 27 ES dalībvalstīm.Gan pats balvas piešķiršanas fakts, gan tās vērtība naudas izteiksmē – 20 000 eiro – apliecina spēcīgu Eiropas Parlamenta atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un žurnālistu aizsardzībai visā pasaulē.
Iepriekšējie laureāti
2025. gads – pētījums par slepeniem finanšu tīkliem, kas ļauj Krievijai tirgoties ar naftu, izvairoties no sankcijām (pētījumu koordinēja platforma “Follow the Money”)
2024. gads – pētījums par pazudušiem bērniem migrantiem, kuri ceļoja bez pavadības (“Lost in Europe”)
2023. gads – kopīgs pētnieciskais projekts par migrantu kuģa avāriju pie Grieķijas krastiem (aģentūra “Solomon” sadarbībā ar aģentūru “Forensis”, raidorganizācijas “ARD” reportieru grupu “StrgF” un britu laikrakstu “The Guardian”)
2022. gads – Klemāna Di Romas un Karola Valada (“ARTE”/“France24”/“ARTE”) dokumentālā filma “Centrālāfrikas Republika Krievijas maigās varas ietekmē”
2021. gads – projekts “Pegasus” (ko koordinēja konsorcijs “Forbidden Stories”)
Kas bija Dafne Karuana Galicija?
Dafne Karuana Galicija bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kas padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar “Panamas dokumentiem”. 2017. gada 16. oktobrī Dafne Karuana Galicija gāja bojā, kad eksplodēja viņas automašīnā ievietots spridzeklis. Sabiedrība protestēja pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, tāpēc no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats. 2019. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāti, kritizējot nesekmīgo izmeklēšanu, prasīja Eiropas Komisijai rīkoties. Kopš tā laika viņi šim jautājumam ir pievērsušies vairākkārt, tostarp 2023. gada rezolūcijā, kurā viņi nosodīja to, ka nav panākts pietiekams progress vainīgo saukšanā pie atbildības. Patlaban par slepkavības izdarīšanu ir apcietinātas piecas personas. Tomēr slepkavības pasūtītājs joprojām nav notiesāts.
