Likumprojekts paredz modernizēt līdzšinējo regulējumu, pielāgojot to digitālā laikmeta realitātei. Tas nosaka uzņēmēju un pakalpojumu sniedzēju atbildību par kaitējumu, ko radījušas preces vai pakalpojumi ar trūkumiem, un stiprina cietušo personu tiesības saņemt atlīdzību.
Ja preces vai pakalpojuma trūkumu dēļ būs nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai, mantai vai datiem, ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam būs pienākums atlīdzināt radušos zaudējumus, tostarp kompensāciju par sāpēm, ciešanām un citu morālo kaitējumu.
Kompensāciju varēs saņemt vienkāršāk un efektīvāk, un cietušajām personām tiks atvieglots pierādīšanas pienākums. Lai prasītu kompensāciju, nebūs jāpierāda uzņēmuma vaina, bet cēloņsakarība, ka precei vai pakalpojumam ir bijis trūkums un tas radījis kaitējumu.
Jaunais likums attieksies ne tikai uz tradicionālajām precēm, bet arī programmatūru un citām digitālajām tehnoloģijām. Tas nozīmē, ka atbildības noteikumi attieksies arī uz operētājsistēmām, lietotnēm, datorprogrammām, mākslīgā intelekta sistēmām un citiem digitālajiem risinājumiem, ja to trūkumi radīs kaitējumu. Vienlaikus regulējums neattieksies uz digitālo saturu, piemēram, e-grāmatām vai mediju datnēm.
Cietusī persona būs tiesīga prasīt kaitējuma atlīdzinājumu arī par bojātiem vai iznīcinātiem datiem, ja tos neizmanto profesionāliem mērķiem.
Tāpat tas regulēs pakalpojumus, kuru rezultātā tiek izgatavota, uzlabota vai pārveidota kāda lieta, kā arī pakalpojumus, kuri var tieši vai netieši ietekmēt cilvēka veselību vai dzīvību.
Regulējums attieksies arī uz gadījumiem, kad patērētāji preces iegādājas no trešajām valstīm tieši (internetā). Paredzēts, ka arī šādos gadījumos Eiropas Savienībā būs identificējams atbildīgais tirgus dalībnieks, kuru varēs saukt pie atbildības par defektīvu produktu radītu kaitējumu.
Paredzēts, ka prasību varēs celt trīs gadu laikā no dienas, kad cietusī persona uzzinājusi par preces vai pakalpojuma trūkumu radīto kaitējumu.
Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā šā gada 9. decembrī.
