Apstrīdētās normas nosaka iekšlietu ministra lēmumā par aizliegumu ārzemniekam ieceļot Latvijā norādāmā pamatojuma apjomu, kā arī kārtību, kādā ārzemnieka pārstāvis var iepazīties ar lēmuma pamatā esošo informāciju, kas satur valsts noslēpuma objektu. Administratīvajai tiesai, izvērtējot ārzemnieka izraidīšanas pamatotību, nav kompetences pārvērtēt valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam.
Pieteikumu iesniedzis trešās valsts pilsonis, kuram bija piešķirts Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja Latvijas Republikā statuss. Ar iekšlietu ministra lēmumu viņam tika noteikts ieceļošanas aizliegums uz nenoteiktu laiku, kā arī viņš tika izraidīts no valsts. Pieteikuma iesniedzējs brīvprātīgi izbrauca no Latvijas, bet lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, kas viņa pieteikumu noraidīja.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas aizskar Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo pieļauj atteikties sniegt informāciju par faktiem, kas norāda uz viņa radīto apdraudējumu valsts drošībai. Tādējādi netiekot nodrošināta iespēja izteikt viedokli par lietas apstākļiem un sniegt pretargumentus. Turklāt arī pieteikuma iesniedzēja pārstāvim – zvērinātam advokātam, kuram ir pielaide valsts noslēpumam, – izpaužamās informācijas apjomu nosaka valsts drošības iestāde. Tāpat tiesai, izskatot lietu par ārzemnieka izraidīšanu no valsts, esot liegts lemt par valsts noslēpumu saturošās informācijas, kas ir lēmuma pamatā, atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Saistītā lieta: 2025-39-01.
