Komisijas darba kārtībā regulāri ir valsts aizsardzības, nacionālās drošības, mobilizācijas, robežapsardzības un citi jautājumi, kuru objektīvai izvērtēšanai nepieciešama pieeja klasificētai informācijai, iepriekš uzsvēra deputāti.
Grozījumu mērķis ir stiprināt valsts drošības garantijas un parlamentāro kontroli laikā, kad drošības vide Eiropā un pasaulē ir kļuvusi sarežģītāka. Kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu pieaudzis gan militārais apdraudējums, gan hibrīddraudu intensitāte, savukārt Latvija īsteno vērienīgus aizsardzības spēju stiprināšanas pasākumus un nozīmīgus aizsardzības iepirkumus.
Deputāti iepriekš norādīja, ka identisks regulējums jau šobrīd attiecas uz Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem. Līdz ar to likumprojekts nodrošinās vienotu pieeju attiecībā uz amatpersonām, kuru amata pienākumi saistīti ar piekļuvi valsts drošībai būtiskai informācijai.
Līdz šim likums noteica obligātu prasību tikai Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem saņemt pirmās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Ja komisijā ievēlēts deputāts, kuram nav šādas atļaujas, viņš komisijas darbā var piedalīties tikai pēc tās saņemšanas.
