Kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Kultūras institūcijas jau ilgstoši kā vienu no būtiskākajām problēmām nosauc grūtības noturēt jomas speciālistus un piesaistīt jaunus profesionāļus. Galvenais izaicinājums, protams, ir atalgojuma jautājums, kas kultūrā daudzās pozīcijās atpaliek no kopējā atalgojuma darba tirgū. Vēl pagājušajā nedēļā, tiekoties ar vairāku valsts kultūras institūciju vadītājiem, spriedām par veidiem, kā atbalstīt un motivēt jomas darbiniekus. Līdz ar šo priekšlikumu valdībā, esam raduši vienu ilgi gaidītu risinājumu, kur institūcija ir tiesīga no savas budžeta zināmu daļu novirzīt atalgojuma palielināšanai tiem speciālistiem, kuru darba atalgojums bijis kritisks vai nepietiekams, samērojot to ar darbinieka pienākumiem, atbildību un kopējo vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā.”
Kultūras mantojuma iestāžu darbiniekiem jāspēj nodrošināt kultūras vērtību aizsardzība dažādu krīžu apstākļos: jāīsteno preventīvi un reaģēšanas pasākumi, jāuztur darbības nepārtrauktība un digitālo resursu aizsardzība. Šo kultūras iestāžu darbinieku iesaiste krīzes vadības, civilās aizsardzības un kiberdrošības uzdevumu izpildē šobrīd būtiski pārsniedz sākotnēji noteikto amata pienākumu ietvaru, no darbiniekiem pieprasot augstāku profesionālo atbildību, regulāru apmācību un gatavību rīkoties situācijās, kur kļūdu sekām var būt neatgriezeniska ietekme uz valsts kultūras mantojumu; vienlaikus šo speciālistu atalgojums saglabājies zems, būtiski atpaliekot no vidējās algas sabiedriskajā sektorā.
Piemēram, laikā no 2022. līdz 2026. gadam valstī noteiktā minimālā alga ir pieaugusi par 56%, savukārt arhīvam būtiskās 8. mēnešalgas grupas – galveno arhīvistu, fondu glabātāju, vecāko ekspertu, arhīva ekspertu, glabātavu vadītāju u. c. – algu kāpums šajā periodā bijis tikai 23%. Rezultātā vidējā alga šajā grupā paaugstināta vien līdz 1191 eiro bruto, kamēr vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā Latvijā 2025. gadā sasniedza 1935 eiro.
Līdzīga situācija ir arī citās kultūras mantojuma iestādēs, kurās vidējā atlīdzība sasniedz vien 60–70% no vidējās algas sabiedriskajā sektorā, un atlīdzības budžeta nekonkurētspēja apdraud iestāžu spēju noturēt pieredzējušus speciālistus, nodrošināt zināšanu un kompetenču pēctecību, garantēt kritisko funkciju nepārtrauktību.
KM ieskatā nepieciešams palielināt mantojuma iestāžu un citu Latvijas kultūras vērtību lolojošo institūciju darbinieku atlīdzību, tiecoties samērot to ar faktisko darba apjomu, riskiem un atbildības līmeni. Tādēļ KM iesniedza izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu, kas paredz finansējuma pārdali KM budžeta ietvaros, lai nodrošinātu kultūras mantojuma iestāžu, Nacionālā kino centra darbinieku noturības stiprināšanu.
Tāpat valdība jau iepriekš lēmusi ļaut kultūras kapitālsabiedrībām – mūzikas un skatuves mākslas jomā strādājošajām valsts profesionālā teātra, cirka, mūzikas, operas un baleta mākslas institūcijām – 2026. gadā palielināt kopējo valsts kultūras kapitālsabiedrību personāla izmaksu attiecību pret kopējiem kapitālsabiedrības ieņēmumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu. Šāds solis ļaus nodrošināt profesionālās kultūras institūcijām deleģēto funkciju izpildi nemainīgi augstā kvalitātē, vienlaikus turpinot paaugstināties darba intensitātei.
Jau ziņots, ka pēc KM iniciatīvas kultūras vērtību saglabāšanas jautājumi iekļauti Valsts civilās aizsardzības plānā; tāpat KM izstrādāts Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās, kas paredz ceļa karti kultūras mantojuma vērtību aizsardzībai, tostarp norādot uz nepieciešamību stiprināt iestāžu darbinieku kapacitāti civilās aizsardzības, kiberdrošības un kultūras mantojuma vērtību aizsardzības jautājumos.
