Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle uzsver: “Dienā, kad pasaulē aktualizē katastrofu risku apzināšanos, kā arī valstu un glābšanas dienestu pašaizliedzīgo darbu katastrofu novēršanā, jāuzsver Latvijā pēdējo gadu laikā paveiktais, pilnveidojot visaptverošu, noturīgu un funkcionālu civilās aizsardzības sistēmu.”
Latvijā līdzās dabas apstākļu izraisītām katastrofām (plūdi, vētras, lietusgāzes) nopietns drauds ir hibrīdkara epizodes, ar ko saskaras arī citas Eiropas valstis, atrodoties tuvāk vai tālāk no neprognozējamiem un agresīviem kaimiņiem Krievijā un Baltkrievijā. Nelegālās migrācijas spiediens, gaisa telpā iemaldījušies droni, zemūdens kritiskās infrastruktūras bojāšana Baltijas jūrā, ikdienas uzbrukumi kibertelpā ir jauni riska avoti, kas nav bijuši Latvijas drošības stiprināšanas darba kārtībā vēl pirms dažiem gadiem. Latvija mērķtiecīgi attīsta civilās aizsardzības sistēmu, ieviešot šūnu apraidi un pielāgojot telpas patvertņu vajadzībām, kā arī stiprina spēju ātri reaģēt krīzēs, izveidojot Krīzes vadības centru un ieviešot īsākus lēmumu pieņemšanas ceļus, kur krīzes pārvarēšanai nepieciešams Ministru kabineta lēmums. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir primārais reaģētājs katastrofu gadījumos, taču visaptverošā valsts aizsardzība ir visas Latvijas sabiedrības atbildība.
Lai stiprinātu krīžu pārvaldības spējas, 2025. gada 1. jūlijā darbu sāka Krīzes vadības centrs, kas koordinē ministriju un pašvaldību sadarbību un nodrošina vienotu informācijas apriti krīžu risināšanā. Papildus tiks attīstīts situāciju centrs (SITCEN), kas nodrošinās potenciālo apdraudējumu monitoringu 24/7 režīmā un palīdzēs savlaicīgi sagatavoties iespējamām krīzes situācijām.
Gan VUGD, gan pašvaldības Latvijā lielu uzmanību pievērš prevencijai un iedzīvotāju informēšanai, tādējādi paaugstinot sabiedrības noturību. Pamata principi, kā rīkoties krīzes situācijā vai “5 soļi drošībai”:
- zini riskus savā apkaimē (ugunsgrēks, plūdi, vētra u.c.);
- sagatavo 72 stundu krājumus ar ūdeni, medikamentiem, dokumentiem;
- zini savu drošo vietu mājās un tuvāko patvērumu;
- izmanto tikai pārbaudītu informāciju, sazinies ar ģimeni – vienojieties, kur tikties, ja sakari pārtrūkst;
- rīkojies droši, ja atrodi dronu vai aizdomīgu priekšmetu – neaiztiec, ziņo 112 un pārvietojies drošā attālumā.
Vairāk informācijas arī informatīvajā bukletā „Civilā aizsardzība Latvijā”.
Apvienoto Nāciju Organizācija 13. oktobri nodēvējusi par Starptautisko katastrofu riska novēršanas dienu UN International Day for Disaster Risk Reduction. Tās pirmsākumi bija 1989. gadā, kad Apvienoto Nāciju Ģenerālā asambleja aicināja iedibināt dienu, kurā globālā mērogā runāt par katastrofu riska novēršanas un brīdināšanas kultūru. Katastrofas ir arvien lielāks drauds ekonomiskajai labklājībai un ilgtspējīgai attīstībai visā pasaulē. Katastrofu finansiālā ietekme pieaug, līdz ar to samazinās valstu ienākumi, palielinās drošības izmaksas un atkārtojas humanitārās krīzes. Lai samazinātu katastrofu izmaksas, valstīm jāpalielina finansējums katastrofu riska mazināšanai.
