Likumprojekts kopumā paredz pilnveidot un padarīt saprotamāku ugunsdrošības uzraudzības, ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu jomu.
Jaunajā likumā paredzēts uzdevums pašvaldībām organizēt ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi pašvaldības teritorijā. Ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes un piebraucamo ceļu nodrošināšana ir vitāli svarīga ugunsgrēku dzēšanai un tieši ietekmē Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) reaģēšanas spējas, iepriekš deputātiem skaidroja VUGD pārstāvji. Nereti tieši ūdens ņemšanai piemērotu vietu trūkums dzēšanas darbos liek iesaistīt papildu resursus un padara tos ilgākus un sarežģītākus.
Vienlaikus komisijas deputāti šodien lēma aicināt ekonomikas ministru skaidrot, kāpēc kopš 2015.gada, kad ir izbūvēti jauni ciemi esošo pašvaldību administratīvajās teritorijās, tajos nav bijuši ievēroti esošie būvnormatīvi un nav izbūvēta nepieciešamā ugunsdzēsības infrastruktūra. Piemēram, Olainē, Siguldā, Saulkrastos ir izveidota tāda apbūve, kas ir bez ūdens apgādes ugunsdzēsības vajadzībām, un šī problēma ir radusies pēdējos gados, norāda komisijas deputāti.
Tāpat top vienotās ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma, iepriekš informēja VUGD pārstāvji. Platformas ieviešana ļaus digitalizēt ugunsdrošības uzraudzības procesus, tādējādi padarot šo jomu efektīvāku. Piemēram, ar platformas palīdzību tiks nodrošināta ugunsdrošības uzraudzība tieši tajos objektos, kuros ir augstāks ugunsdrošības riska līmenis, kā arī tiks veicināta objektu īpašnieku izpratne par atbildību ugunsdrošības prasību izpildē. Plānots, ka platforma sāks darboties 2026. gada vidū.
Lai gan līdzšinējais likums jau noteica, ka par ugunsdrošību objektā ir atbildīgs tā īpašnieks, VUGD amatpersonas jau gadiem saskaras ar situāciju, ka ugunsdrošības prasības tiek izpildītas tikai pēc veiktajām ugunsdrošības pārbaudēm. Platformas un likumprojekta mērķis ir veicināt izpratni par paša objekta atbildību ugunsdrošības prasību izpildē, iepriekš sacīja VUGD pārstāvji.
Tāpat jaunais likums paredz, ka VUGD būs tiesības ziedot savu aprīkojumu, piemēram, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem vai kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sociālās palīdzības veicināšanai.
Likumprojekts precizē prasības ugunsdrošības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp saistībā ar apkures ierīču tīrīšanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu, ugunsdrošības instruktāžas un elektropretestības mērījumu veikšanu, lai sekmētu, ka tie sniedz kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem un objektos.
Tāpat likumprojekts nosaka visus ugunsdzēsības un glābšanas dienestus un organizācijas – VUGD, Valsts meža dienests, pašvaldības ugunsdzēsības un citas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas. Attiecībā uz meža objektiem, izņemot Nacionālo bruņoto spēku militāros poligonus, paredzēts, ka valsts ugunsdrošības uzraudzību veic Valsts meža dienesta amatpersonas.
Noteikt kritērijus, prasības un kārtību, kādā izveidojamas ugunsdzēsības un glābšanas organizācijas, kā arī noteikt brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nepieciešamo izglītību vai apmācību paredzēts deleģēt Ministru kabinetam.
Lai jaunais likums stātos spēkā, tas vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
