2023. gadā mājsaimniecību ienākumi pieauga par 14,6 %

Skatīt OSP datubāzē: MIS020

Visaugstākie ienākumi Rīgā, viszemākie – Latgalē

Visaugstākie ienākumi1 bija Rīgā, kur tie sasniedza 1 003 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē – 782 eiro un Kurzemē – 742 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Latgalē – 631 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī un Vidzemē – 699 eiro mēnesī.

Visaugstākie ienākumi darbspējas vecuma iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni, viszemākie – mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem

Visaugstākie ienākumi bija darbspējas (līdz 64 gadu) vecuma iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni. Pērn viņu ienākumi sasniedza 1 171 eiro mēnesī, kopš 2022. gada palielinoties par 17,6 %. Savukārt viszemākie ienākumi bija mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pērn sasniedza 593 eiro mēnesī (kopš 2022. gada ienākumu pieaugums par 12,0 %) un pāriem ar trim vai vairāk bērniem – 634 eiro mēnesī (kopš 2022. gada pieaugums par 1,5 %). Vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem ienākumi sasniedza 700 eiro mēnesī (kopš 2022. gada pieaugums par 15,6 %).

Ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no pabalstiem

Pērn ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem). Ienākumi no algota darba palielinājās par 16,7 % – no 511 līdz 596 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt saņemto sociālo transfertu summas pieauga ievērojami lēnāk – par 6,4 % (no 188 līdz 200 eiro mēnesī).

2023. gadā 70,3 % no Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem veidoja ienākumi no algota darba, 23,5 % – sociālie transferti un 6,1 % – pašnodarbināto un citi ienākumi.

Skatīt OSP datubāzē: MIS020

Trūcīgākajās mājsaimniecībās vidējie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 291 eiro mēnesī

2023. gadā vistrūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā3) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 291 eiro mēnesī, turpretim visturīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) – 1 860 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 527 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 994 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā). Visstraujāk ienākumi auga turīgākajām mājsaimniecībām (piektajā kvintiļu grupā), kopš 2022. gada palielinoties par 16,8 %. Savukārt trūcīgākajām mājsaimniecībām ienākumi auga lēnāk – tikai par 11,3 %.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās 2014.–2023. gadā
(eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Skatīt OSP datubāzē: MIS060

Ienākumu nevienlīdzība joprojām augsta

Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība – 2023. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3  reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi (2022. gadā šī ienākumu starpība bija 6,2 reizes). Džini koeficients pērn bija 34,2 % (2022. gadā – 34,0 %).

Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2016.–2023. gadā

Skatīt OSP datubāzē: NNI030 un NNI020

Arī salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm6, Latvija joprojām ir starp valstīm ar augstāko ienākumu nevienlīdzību. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā un Lietuvā bija otrais augstākais kvintiļu attiecības indekss (6,3), salīdzinot ar citām ES valstīm. Augstāks kvintiļu attiecības indekss bija tikai Bulgārijā (6,6). Savukārt Džini koeficienta vērtība bija trešā augstākā ES. 2022. gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā (37,2 %) un Lietuvā (35,7 %).

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir CSP 2024. gada iedzīvotāju aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem (t.s. EU-SILC – EU Statistics on Income and Living Conditions), kas tika veikta no 31. janvāra līdz 30. jūnijam. Aptaujā piedalījās 10,5 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 6 tūkstošiem mājsaimniecību.

2025. gada aptaujā CSP iegūs datus par mājsaimniecību ienākumiem 2024. gadā.

Papildu informācija par apsekojuma datiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Mājsaimniecību un iedzīvotāju ienākumi”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Rīcībā esošie (neto) ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

2  Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā no citām valstīm.

3 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

4  Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

5 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) – attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintiļu grupa) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20 % valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintiļu grupa).

6 Eurostat dati par 2023. gada apsekojumu Eurostat datubāzēs Kvintiļu attiecību indekss, Džini koeficients, savukārt Latvijas dati par 2024. gada apsekojumu oficiālās statistikas portālā Iedzīvotāji – Mājsaimniecību un iedzīvotāju ienākumi un Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība.