“Jābūt proaktīviem un, ja nepieciešamas kaut kādas izmaiņas, piemēram, Ministru kabineta noteikumos, jālūdz valdībai rīkoties, nevis jāgaida, kad noteikumi tiks atvērti labošanai. Tāpat Rīga varētu mācīties no citām Eiropas valstu galvaspilsētām, ieviešot noteikumu, ka lielveikali ir slēgti nedēļas nogalēs, tādējādi, ļaujot pelnīt mazajiem uzņēmējiem. Jāturpina arī darbs, lai uzrunātu plašāku sabiedrību iesaistīties Rīgas centra atdzīvināšanas priekšlikumu izteikšanā,” norāda Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis.
Vairāk nekā sešu mēnešu garumā LANĪDA, sadarbībā ar Rīgas domi un plašu partneru loku, izstrādāja gandrīz 60 priekšlikumus Rīgas centra atdzīvināšanai. Darbā piedalījās LANĪDA Stratēģiskās attīstības komiteja, LTRK, Rīgas Nami, VNI, Grupa 93, Latvijas Restorānu biedrība, Biedrība Rīgas centra attīstībai, Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkts, Rīgas pilsētas arhitekts, Rīgas Uzņēmēju Biedrība un citi. Kopumā notika vairāk nekā 20 darba sesijas.
“Šis process prasīja ievērojamu laiku, darbu un enerģiju. Viedokļu dažādība un karstas diskusijas liecināja par patiesu interesi par Rīgas pilsētas attīstību, ekonomisko izaugsmi un pievilcīgas, sakārtotas vides veidošanu. Nonācām pie kopsaucēja, ka CILVĒKS ir tas, kas veido Rīgas centru. Rīgas centra veidošanā būtiska loma ir pašiem iedzīvotājiem – viņu kā patērētāju, īpašnieku un biznesa organizētāju rīcība un izvēles būtiski ietekmē to, kāds būs pilsētas centrs un kā tas attīstīsies. Cilvēka dzīves kvalitāti ietekmē pilnīgi viss – satiksme, troksnis, vides kvalitāte, infrastruktūra, kultūras un izklaides iespējas, dzīves telpa, sabiedriskā vide un galu galā - kopienas gars. Un šajās visās sastāvdaļās jārod sinerģija un līdzsvars,” uzsver LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.
Satiksmes organizēšana un autostāvvietu pieejamība centrā
“Sākotnēji LANĪDA koncentrējās uz tukšo skatlogu problēmu Rīgas centrā. Tomēr ātri vien kļuva skaidrs, ka tā nav tikai uzņēmēju un pirmā stāva telpu iznomātāju problēma, bet cieši saistīta ar pilsētas kopējo attīstību. Ir jādomā par sakārtotu, zaļu un mierīgu vidi, kas piesaista cilvēkus un tajā pat laikā ir piemērota autovadītājiem, jo, ja vēlamies piesaistīt jaunus cilvēkus un ģimenes ar bērniem Rīgai, automašīnas centrā būs vienmēr. Īpaša uzmanība tika pievērsta tādām svarīgām ielām kā Čaka un Brīvības ielas. Tika izteikti piedāvājums ieviest īstermiņa autostāvvietas centrā, bezmaksas terminētas stāvvietas pie vecpilsētas pēc darba laika un īsa termiņa bezmaksas autostāvvietas tukšo skatlogu centra ielās,” turpina Šmits.
Satiksmes organizēšana, kas būtu draudzīga gan autobraucējiem, gan velosipēdistiem, kļuva par būtisku priekšlikumu daļu. Piemēram, Brīvības ielai nav jābūt tranzīta ceļam, kas savieno Vidzemi ar lidostu — šim nolūkam ir paredzēti apvedceļi. Tika arī akcentēta autostāvvietu pieejamība centrā un tā tuvumā, piemēram, “draudzīgu izmaksu” daudzstāvu autostāvvietu būvniecība vai tikpat labi nepārdodamu vai avārijas stāvoklī esošu ēku pārveide par daudzstāvu stāvvietām, lai motivētu cilvēkus apmeklēt pilsētas centru, nevis brīvdienās izvēlēties tikai tirdzniecības centrus ar bezmaksas stāvvietām.
Rīga ir pilsēta cilvēkiem — ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, tūristiem un viesiem. Pilsētai jāveido vide, kas iedvesmo un veicina dzīves kvalitāti, radot sinerģiju starp tās iedzīvotājiem un viesiem. Tas veicinās ne tikai Rīgas, bet arī visas Latvijas ekonomisko attīstību.
“Mēs aicinām Rīgas domi arī turpmāk uz diskusijām un sarunām par Rīgas centra “atdzīvināšanu” un esam gatavi aktīvi iesaistīties šajā iniciatīvā,” aicina Šmits.
Prāmju satiksmes atjaunošana, zaļie kvartāli, birokrātiskā sloga mazināšana uzņēmējiem
Komitejas sēdē tika izskatīti dažādi priekšlikumi iedzīvotāju un tūristu piesaistei Rīgas centrā. Piemēram, Daugavas krastmalas attīstība – pievilcīga vide, satiksmes mazināšana, kafejnīcu izveide u.c. Prāmju satiksmes atjaunošana ar Stokholmu, Helsinkiem un citām ostas pilsētām, kā arī gājēju tilta izveide no ostas uz Vecrīgu - prāmju ostas savienojums ar Vecrīgu, infrastruktūras sakārtošana tūristu ērtībai un drošai nokļūšanai Vecrīgā.
Tāpat tika aktualizēts jautājums par sabiedrisko tualešu pieejamību pilsētas centrā, atkritumu urnu izvietošanu pie autobusu pieturām un tirgus teritorijā. Viens no priekšlikumiem ir arī ieviest vairāk gājēju pāreju pilsētas centrā, tādā veidā atdzīvinot konkrētus ielu posmus, kā arī jādomā par atpūtas un izklaides iespējām ģimenēm ar bērniem - bērnu rotaļu laukumi, atrakciju parki utt.
Viens no priekšlikumiem ir Miera un Tallinas ielu kvartāliem līdzīgu kvartālu iedzīvināšana Rīgas centrā, kas radītu patīkamu vidi, velo novietnes utt. Ekonomiskās aktivitātes un Rīgas atpazīstamības veicināšana ar dažādu pasākumu palīdzību pilsētas centrā. Tāpat izskanēja priekšlikums vasaras terašu izbūves procesa atvieglošana, vienkāršota procedūra namu fasādēm un telpu statusa maiņai un sadalīšanai mazākās, kā arī “zaļā koridora” uzlabošana un birokrātiskā sloga mazināšana uzņēmējiem, kuri renovē ēkas Rīgas centrā.
Jau ziņots, ka pašvaldība un iesaistītās puses sadarbības ietvaros izveidoja darba grupas - nodokļu, ārtelpas un mobilitātes, attīstības un īpašuma jautājumos. Darba grupās ir pieaicināti arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Rīgas namīpašnieku biedrības un SIA “Rīgas nami” pārstāvji. LANĪDA šā gada maijā ar vēstuli “Priekšlikumi uzņēmējdarbības veicināšanai Rīgas centrā” vērsās pie Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētāja Daiņa Loča ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības vides veicināšanai.
