Sēdes dalībnieki uzklausīja atbildīgo iestāžu pārstāvju ziņojumus un pārrunāja situācijas attīstību, kā arī veiktos seku pārvarēšanas pasākumus, kuru īstenošanā liela nozīme bija veiksmīgajai, savlaicīgajai un intensīvajai komunikācijai starp iesaistītajām iestādēm, atbildīgajiem dienestiem un pašvaldībām, saņemot pirmās brīdinošās prognozes un arī visu tālāko seku novēršanas darbu laikā.
VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pārstāvis Andris Vīksne skaidroja, ka klimata pārmaiņu rezultātā šādi apdraudējumi kopumā Latvijā būs biežāk, bet vairāk kontekstā ar pērkona negaisa lietusgāzēm, to izraisītiem plūdiem un krasām vēja brāzmām. “Kopumā, vasarām paliekot sausākām, intensīvu nokrišņu gadījumu ietekme uz sabiedrību un tautsaimniecību būtiski paaugstināsies,” uzsvēra A.Vīksne.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa atgādināja, ka vispirms vēja un plūdu skarto teritoriju iedzīvotājiem ir jāvēršas pie saviem apdrošinātājiem ar zaudējumu pieteikumu. Kā papildu instruments šīs dabas stihijas pārvarēšanai ir jau šobrīd valstī izveidotais mehānisms, ka iedzīvotāji var, vēršoties pašvaldībā, pretendēt uz pabalstiem un zaudējumu kompensāciju. Savukārt pašvaldības pēc tam var vērsties pēc palīdzības pie valsts. Šobrīd pastāvošais kompensāciju mehānisms veiksmīgi izmantots arī novēršot iepriekšējo dabas stihiju sekas. Nepieciešamie lēmumi par zaudējumu kompensāciju pašvaldībām tiks virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā.
Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada pašvaldību pārstāvji informēja par postījumu novēršanas gaitu un šī brīža lielākajiem izaicinājumiem un vajadzībām. Sēdē Latvijas Pašvaldību savienība aicināta uzņemties koordinējošo lomu un sekmēt informācijas apmaiņu par cietušo pašvaldību akūtajām vajadzībām un pārējo pašvaldību un Valsts meža dienesta iespējām palīdzēt ar nepieciešamo tehniku, galvenokārt dažāda veida sūkņiem.
Uzklausot informāciju par esošo situāciju, sēdes dalībnieki vienojās meklēt juridisku risinājumu, lai teritoriju sakopšana pēc vētras un nogāzto koku utilizācijas nebūtu pretrunā ar spēkā esošo mantas izšķērdēšanas un atsavināšanas regulējumu. Tādējādi tiktu atvieglota iespēja privātpersonu teritorijā esošos kritušos kokus nodot pašvaldībām, pašvaldībām nodot kokus citām iestādēm tālākai izmantošanai, kā arī iedzīvotājiem iesaistīties pašvaldības teritorijas sakopšanā un sazāģēto koku tālākā izmantošanā savā mājsaimniecībā.
Krīzes vadības padomes sēdes laikā, uzklausot ekspertu atzinumus, kā arī atbilstoši Ūdenssaimniecības apsaimniekošanas likuma 1. pantā noteiktajam, secināts, ka spēcīgo lietavu izraisītās sekas klasificējama kā plūdi, attiecīgi apdrošināto īpašumu saimnieki var pretendēt uz apdrošinātāju kompensācijām. Ekonomikas un Finanšu ministrijai kopā ar Latvijas Banku tuvākajā laikā ar apdrošināšanas jomas pārstāvjiem jāpārrunā kompensāciju izmaksa plūdu radīto seku kompensēšanai.
KVP sēdes darba kārtība un dokumenti drīzumā būs pieejami šeit:
https://www.vugd.gov.lv/lv/krizes-vadibas-padomes-2024gada-sedes
KVP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. gadījumā KVP koordinē civilmilitāro sadarbību un valsts pārvaldes institūciju operatīvos pasākumus valsts apdraudējuma pārvarēšanai. KPV vada Ministru prezidents. KPV locekļi ir aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu, veselības, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.
