Šobrīd probācijas uzraudzību kā pamatsodu iespējams piemērot nepilngadīgajiem par jebkāda veida noziedzīgiem nodarījumiem, bet pilngadīgām personām – par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību un atkarību izraisošu vielu lietošanu.
Probācijas uzraudzība ir kļuvusi par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanas soda piemērošanai, jo tā satura un izpildes ziņā ir pilnībā identiska nosacītas notiesāšanas pārbaudes laika uzraudzībai, pauž likumprojekta autori no Tieslietu ministrijas. Ar grozījumiem paredzēts mazināt atkārtota sabiedriskā darba piemērošanu personām, kurām ir nepieciešams sods, kas satur rehabilitācijas un ierobežojumu elementus.
Likumprojekta autori uzsver, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods nav atliktais sods (atšķirībā no nosacītas brīvības atņemšanas), bet uzreiz pēc sprieduma vai prokurora priekšraksta par soda spēkā stāšanos izpildāms pamatsods. Ja persona, kurai ir piemērota probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla nepilda tai noteiktos pienākumus, tiesa aizstāj neizciesto soda laiku, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Grozījumi paredz, ka tiesa, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, varēs piemērot probācijas uzraudzību kā pamatsodu no trim gadiem līdz sešiem gadiem arī par tāda smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem, vai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu. Tas paredzēts gadījumā, ja tiesai būs pārliecība, ka vainīgais, neizciešot brīvības atņemšanu, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
Ar grozījumiem noteikti arī tie gadījumi, kad probācijas uzraudzību kā pamatsodu par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu nepiemēros. Tostarp gadījumā, ja noziegums būs izraisījis cilvēka nāvi, būs izdarīts pret nepilngadīgo, lietojot vardarbību, būs veikts organizētā grupā, saistīts ar terorismu vai seksuālo vardarbību.
Grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.
