2023. gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5 % šā gada sākumā līdz 0,6 % decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023. gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta – 8,9 %.
Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.
2023. gada sākumā strauji turpināja pieaugt pārtikas cenas. Kopš aprīļa straujais pārtikas cenu kāpums Latvijā bija mitējies – aprīlī, oktobrī un novembrī bija vērojami atbilstoši šiem mēnešiem raksturīgi cenu pieaugumi, bet pārējos mēnešos cenas pārtikai samazinājās vai saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī. Kopumā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gada laikā pieauga par 2,7 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,7 procentpunktiem. Cenas pieauga visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot piena produktus, eļļas un citas taukvielas. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu gada laikā bija dārzeņiem, bezalkoholiskajiem dzērieniem, maizei un graudaugiem.
Pārtikas preču cenu vietējās izmaiņas lielā mērā nosaka cenu svārstības pasaulē. Jau kopš 2020. gada vidus pārtikas cenas pasaulē strauji pieauga, to izraisīja straujš importa pieprasījuma kāpums, pārstrādes un transportēšanas aizkavēšanās Covid-19 izraisītā darbaspēka trūkuma dēļ un augošās jēlnaftas cenas. Situāciju pasliktināja Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī, viešot bažas par turpmākām pārtikas produktu piegādēm pasaulē, jo gan Ukraina, gan Krievija ir nozīmīgas lauksaimniecības produktu piegādātājas. Tomēr kopš 2022. gada aprīļa pēc visu laiku augstākā cenu līmeņa sasniegšanas 2022. gada martā pārtikas cenas pasaulē samazinās. 2023. gada decembrī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, pārtikas cenas pasaulē būtiski samazinājās – par 10,1 %. Straujākais cenu kritums bija graudaugiem, piena produktiem un augu eļļām, gaļai cenas samazinājās mēreni, turpretī strauji pieauga cukura cenas. Cenu kritumu noteica ražošanas pieaugums lielākajās ražotājvalstīs, bagātīgas eksporta piegādes un zemais pieprasījums inflācijas un ekonomiskās aktivitātes sabremzēšanās dēļ. Savukārt cenu kāpumu cukuram ietekmēja bažas par “El Ninjo” dabas parādības iespējamo ietekmi uz 2023.–2024. gada ražošanas perspektīvām. Jāatzīmē, ka 2023. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, pārtikas cenas pasaulē kāpušas par 17,3 %, Latvijā šajā periodā – par 43,6 %.
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 8,3 %, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,6 procentpunktiem. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 9,3 %, bet tabakas izstrādājumiem cenas palielinājās vidēji par 6,4 %. Būtiskākā ietekme bija cenu kāpumam stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm.
Vērā ņemams cenu pieaugums bija arī apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kas kopā kopējo cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem.
Lielākā samazinošā ietekme 2023. gadā bija cenu kritumam ar mājokli saistītiem energoresursiem – elektroenerģijai, gāzei, cietajam kurināmajam un siltumenerģijai, kas kopējo cenu līmeni gada laikā samazināja par 2,3 procentpunktiem. Liela nozīme bija valdības ieviestajiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu straujā pieauguma kompensēšanai no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, daļēji kompensējot mājsaimniecībām maksājumus par elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju, un valsts atbalstam sadales sistēmas pakalpojumu sadārdzināšanās daļējai kompensēšanai no 1. septembra līdz 31. decembrim, tādējādi bremzējot iepriekš straujo cenu kāpumu ar mājokli saistīto energoresursu grupā. Lielākā ietekme bija praktiski nemitīgajam siltumenerģijas cenu kritumam visos gada mēnešos, izņemot maiju, kad noslēdzās valsts atbalsts cenu samazināšanai energoresursiem.
Siltumenerģijai kopumā gada laikā cenas samazinājās par 19,7 %, kas izskaidrojams ar dabasgāzes un šķeldas cenu samazinājumu. Elektroenerģijai cenas samazinājās par 12,2 %. Šā rādītāja straujāku kritumu būtiski bremzēja gan noslēgums valsts sniegtajam atbalstam, kas daļēji kompensēja cenu mājsaimniecībām pirmajām 100 kWh līdz 30. aprīlim, gan sadales sistēmu pakalpojumu sadārdzināšanās no 1. jūlija, kuru daļēji kompensēja valsts atbalsts no 1. septembra. Jāatzīmē, ka “Nord Pool” sistēmas elektroenerģijas vidējā cena Baltijas reģionam 2023. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija sarukusi par gandrīz 60 %, ko galvenokārt veicināja lielāka atjaunīgo energoresursu – saules, vēja un hidroelektrostaciju – izstrāde, kā arī dabasgāzes cenu lejupslīde Eiropā. Tirgū samazinoties apkurei izmantojamo koksnes izstrādājumu cenām, cenas saruka cietajam kurināmajam, kas gada laikā samazinājās par 24,7 %. Līdzīga samazinoša ietekme bija arī cenu kritumam dabasgāzei. Dabasgāzes cenas samazinājās par 27,1 %, ko ietekmēja straujš dabasgāzes cenu kritums biržā, 2023. gada maijā samazinoties līdz zemākajam līmenim kopš 2021. gada aprīļa. Liela ietekme bija arī dabasgāzes tirgus atvēršanai mājsaimniecībām no 1. maija.
Degvielas cenas Latvijā gada laikā samazinājās par 5,6 %, tādējādi kopējo patēriņa cenu līmeni samazinot par 0,4 procentpunktiem. Straujāks cenu kritums martā–jūnijā un gada pēdējos mēnešos kompensēja degvielas cenu kāpumu jūlijā–septembrī. Cenas straujāk samazinājās dīzeļdegvielai, benzīnam cenu kritums bija mērenāks.
Jāatzīmē, ka degvielas cenu dinamiku ietekmē naftas cenu svārstības pasaulē. Naftas cenām pasaulē 2023. gadā bija vērojams kritums, kas bija pirmais cenu samazinājums gada laikā kopš 2020. gada. Brent naftas cena 2023. gada decembra beigās bija 77 ASV dolāri par barelu, kas bija par 10 % zemāka nekā 2022. gada decembra beigās. Naftas cenas gada laikā piedzīvoja īslaicīgus kāpumus, ko galvenokārt noteica OPEC+ ieguves samazināšana, Izraēlas un “Hamas” karš un ASV Federālo rezervju sistēmas prognozes par procentu likmju samazināšanu. Tomēr jēlnaftas ieguves pieauguma pazīmes, īpaši no valstīm, kas nav OPEC valstis, kopā ar neskaidrām pieprasījuma perspektīvām gadā kopumā noteica naftas cenu samazinājumu. Decembrī naftas tirgi arī cīnījās ar Angolas negaidīto izstāšanos no OPEC, Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukumiem kuģiem, kas traucēja tirdzniecību Sarkanajā jūrā, un bažām par konflikta ieilgšanu Gazā.
Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicinās atalgojuma kāpums. Kopumā 2024. gadā vidējā gada inflācija sagaidāma 2 % robežās.
