EP deputāti mudina Eiropadomi 14. un 15. decembra sanāksmē pieņemt lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Ukrainu un Moldovas Republiku. Ar nosacījumu, ka tiks veikti prasītie reformu pasākumi, būtu jāuzsāk pievienošanās sarunas arī ar Bosniju un Hercegovinu un jāpiešķir kandidātvalsts statuss Gruzijai.
EP atzinīgi vērtē jauno izaugsmes plānu Rietumbalkānu valstīm un aicina ES vadītājus nekavējoties pieņemt arī sarunu programmu, tiklīdz būs izpildītas attiecīgās katrai kandidātvalstij izvirzītās prasības, lai varētu ātri sākt pievienošanās sarunas.
Nepieciešams skaidrs ES paplašināšanās grafiks
Deputāti atzinīgi vērtē tik daudzu valstu izrādīto interesi un politisko gribu pievienoties Eiropas Savienībai un atzīst nopietnās pūles, kas tiek ieguldītas, lai izpildītu dalības prasības. Viņi atzinīgi vērtē Armēnijas valdības vēlmi tuvināties Eiropas Savienībai.
Eiropas Savienībai būtu jānosaka skaidri termiņi, kuros ar kandidātvalstīm līdz šīs desmitgades beigām jāpabeidz pievienošanās sarunas, uzsver deputāti.
Tomēr, pēc viņu domām, nedrīkstētu ieviest paātrinātu iestāšanās procesu. Deputāti uzstāj, ka ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji, lai nodrošinātu, ka kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis izrāda konsekventu un noturīgu apņemšanos attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām, cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību, kā arī ekonomikas reformām.
Paplašināšanās ir stratēģisks ieguldījums mierā un drošībā
Ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, paplašināšanās ir kļuvusi stratēģiski vēl svarīgāka un ir viens no spēcīgākajiem ES rīcībā esošajiem ģeopolitiskajiem instrumentiem, uzskata deputāti, nosaucot to par stratēģisku ieguldījumu mierā un drošībā, kā arī par demokrātijas un Eiropas vērtību virzītājspēku visā kontinentā.
EP deputāti aicina nākamo komisāru kolēģiju iecelt komisāru paplašināšanās jautājumos un nodrošināt, lai divpusējie jautājumi tiktu skaidri nodalīti no ES paplašināšanās politikas.
Deputāti pauž dziļu nožēlu par Ungārijas premjerministra paziņojumiem saistībā ar pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par izmaiņām Ungārijas politikā attiecībā uz Kosovu. Orbāna paziņojumi kavē ES paplašināšanās procesu, brīdina EP deputāti, kuri atgādina Padomei par iespējamām negatīvām sekām, kas varētu rasties, kad Ungārija 2024. gada jūlijā pārņems ES prezidentūru.
Vajadzīgas ES iekšējās reformas, gatavojoties jaunu dalībvalstu uzņemšanai
Rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība paralēli paplašināšanās procesam veikt ES iekšējās reformas, lai uzlabotu Eiropas Savienības spēju efektīvi integrēt jaunās dalībvalstis, tostarp ieviešot kvalificēta vairākuma balsošanu ārpolitikas un drošības politikas jautājumos un jomās, kas saistītas ar pievienošanās procesu.
Rezolūciju pieņēma ar 468 balsīm par, 99 balsīm pret un 58 atturoties.
