25. marts Latvijā ir sēru diena, kad tiek pieminēti 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā uz Sibīriju tika izvesti vairāk nekā 42 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Piemiņas pasākums "Aizvestie. Neaizmirstie"
Vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē 25. martā no plkst. 11.00 pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām. Piemiņas pasākumos pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst. 11.00 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu Rīgas Domā, pasākumā piedalīsies arī galvaspilsētas pašvaldības deputāti.
Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā "Lsm.lv", Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā "Lnb.lv", kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē "deportetie.kartes.lv".
Atceres brīdis pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā
Pieminot un godinot 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upurus, Vecrīgā notiks biedrības "Latvijas Politiski represēto apvienība" rīkots atceres pasākums. Tā laikā plānots gājiens no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla plkst. 13.00 notiks svinīgā atceres ceremonija ar uzrunām un ziedu nolikšanu.
Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa paredzēta no plkst. 12.00, savukārt gājiena sākums – plkst. 12.20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti.
Rīgas Domā notiks koncerts “Klusuma dziesmas aizvestajiem”
25. martā plkst. 18.00 Rīgas Domā izskanēs Orķestra “Rīga” koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai “Klusuma dziesmas aizvestajiem”.
Programma veidota kā lūgšanas par represijās cietušajiem, pieminot notikumus, kas skar ne tikai traģiskās lappuses Latvijas vēsturē, bet arī citu tautu piedzīvotās ciešanas un sāpes.
Koncerta programmā ārzemju komponistu kompozīcijas kameransambļa un arī pūtēju orķestra sastāviem – Arvo Pērta “Fratres”, Džeimsa Bārnsa “Reverie” no 5. simfonijas “Phoenix”, Ralfa V. Viljamsa simfonija “Dona nobis pacem” un Johana Sebastiana Baha “Čakonna”. Koncerta programmu papildinās divu latviešu komponistu kompozīcijas – Jāņa Mediņa dvēseliskā “Ārija” un Viļņa Šmīdberga “Sēru mūzika”. Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns.
Ieeja koncertā ir bez maksas, bet brīvbiļetes ir jāizņem “Biļešu paradīzes” kasēs vai www.bilesuparadize.lv.
“Mazajā ģildē” notiks koncerts “Es pārnākšu”
Balss, kokle un ģitāra – ar tik vienkāršu un vienlaikus emocionāli uzrunājošu kopskaņu 25. martā plkst. 17.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” tiks pieminēta 1949. gada deportācija un Komunistiskā genocīda upuri. Koncertā “Es pārnākšu” muzicēs Anta Eņģele un Laima Jansone, radot īpašu atmosfēru un apliecinot mīlestību pret dzimteni.
Koncertā Laima Jansone atskaņos vairākus instrumentālos solo skaņdarbus uz dažādām koklēm – gan savas oriģinālkompozīcijas, kurās tradicionālās kokles skaņas apvienotas ar mūsdienīgām improvizācijām, gan latviešu tradicionālās mūzikas skaņdarbus. “Mums ir jābūt drosmīgiem. Mums reizēm ir jāieskatās tajās smagākajās vēstures lapaspusēs. Mans subjektīvais vēlējums būtu mums visiem kopā šo dienu apzināties kā spēku, nevis kā smagas atmiņas. To smagumu mazliet pārvērst un izvērst citādāk,” atzīst L. Jansone.
Duetā ar dziesminieci Antu Eņģeli tiks izpildītas Valda Atāla, Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas jaunās aranžijās. Tiks atskaņotas arī latviešu tautas dziesmas, kuras varēs dziedāt visi kopā un vienoti dziesmās sajust savstarpējo saikni.
Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu ar Rīgas domes atbalstu organizē “Mazā ģilde”.
