Plānotās izmaiņas saistītas ar ieceri likvidēt sociālās korekcijas iestādi "Naukšēni", kas ir vienīgā šāda tipa iestāde Latvijā. Pašlaik iestādē ir reģistrēti 16 audzēkņi, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekts paredz, ka pašvaldībām attiecībā uz tiem bērniem, kuriem audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa izpilde tiks pārtraukta, būs jāiekārto profilakses lieta un jāizstrādā uzvedības sociālās korekcijas programma, pieaicinot Valsts probācijas dienestu, bāriņtiesu un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un nodrošinot regulāru starpinstitucionālo sadarbību likumpārkāpumu profilakses pasākumu plānošanai.
Ar likuma grozījumiem iecerēts noteikt, ka bērniem uz laiku no viena līdz trim gadiem varēs kā audzinoša rakstura piespiedu līdzekli piemērot probācijas novērošanu. Likumā plānots nostiprināt, ka probācijas novērošana ir bērna uzvedības uzraudzība un iesaistīšana viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.
Plānots, ka probācijas novērošanu veiks Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļa, kuras darbības teritorijā dzīvo bērns, un tās kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts noteikt, ka Valsts probācijas dienests piesaistīs pakalpojumus, lai nodrošinātu bērna sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju, un finansēs šādu pakalpojumu izmaksas.
Likumā iecerēts arī noteikt pienākumus bērniem, kuriem tiesa ir noteikusi probācijas novērošanu, kā arī viņu likumiskajiem pārstāvjiem. Tāpat paredzēts noteikt gadījumus, kad Valsts probācijas dienesta amatpersona varēs pilnīgi vai daļēji noteiktos pienākumus atcelt. Paredzēts, ka likuma grozījumi attiecībā uz probācijas novērošanu stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2023.gada 31.decembrim izstrādās un iesniegs Saeimai nepieciešamos grozījumus attiecībā uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē — piemērošanu un izpildi.
Vienlaikus deputāti sēdē galīgajā lasījumam atbalstīja arī saistītos grozījumus Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tos vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.
