Dārgie draugi!
Vispirms, sveicu jūs visus šeit, Rīgas pilī, pēc ilgāka pārtraukuma! Kā Jaunzemes kundze teica, mums visiem ir jābūt kopā! Šeit varam viens ar otru sasveicināties, lai jau pēc mēneša, 30. aprīlī, arī kopā talkotu. Mēs nevaram talkot, sēžot pie sava monitora, mums ir jāsatiekas, un to mēs arī darīsim mūsu valsts, mūsu vides, mūsu sabiedrības labā.
Es sveicu Lielās Talkas koordinatorus, kuri šeit ir sapulcējušies. Jūs esat tas kodols, kas veido to darbu, lai jau pēc mēneša visa Latvijas tauta piedalītos talkā, uzlabotu un sakoptu mūsu vidi. Runa nav tikai par tīrību, par atkritumu vākšanu, bet arī par vides labiekārtošanu, lai mēs visi varētu justies labāk. Pēc katras Lielās Talkas mēs jūtamies labāk. Piedaloties Lielajā Talkā, mēs jūtamies tuvāk dabai, mazinām atsvešinātību starp cilvēku un dabu. Diemžēl kapitālistiskā ekonomika rada šo atsvešinātību, bet talka darbojas pretējā virzienā, tuvinot cilvēku dabai un dabu cilvēkam. Tādēļ tas ir ne tikai jautājums par ekoloģiju un par mūsu vidi, bet arī jautājums par sabiedrību.
Lielā Talka ir salīdzinoši jauna un nacionāla tradīcija, kas ir stājusies blakus tūkstošgadīgai Jāņu tradīcijai un 150 gadus senai Dziesmu svētku tradīcijai, kurās ir iesaistīta visa tauta. Ja mēs apskatāmies ārpus Latvijas, šāda veida lielās tradīcijas, kuras var piedalīties ikkatrs cilvēks, ir samērā unikālas. Lielā Talka, kā viena no šādām tradīcijām, ir avots mūsu kopības sajūtai, kas mums ir ļoti svarīga ne tikai, lai mēs kopīgi strādātu Latvijas labā, bet arī lai mēs dotu savu pienesumu nelielajā Latvijas teritorijā, kas uz pasaules kartes fona nav liela, bet ir ļoti nozīmīga. Mēs ar savu piemēru iedvesmojam citus – pasaules talku kustībā Latvija ir viena no vadošajām! Latvija ir viena no pirmajām, un mēs redzam, kā šī kustība izplatās visa pasaulē!
Un arī šodien šeit mēs esam centrs, no kura Lielā Talka izplatīsies pa visu Latviju. Tādēļ ir svarīgi, ka jūs, organizatori, apzināties, ka šī kustība ir svarīgs pienesums ne tikai Latvijai, bet arī visas mūsu pasaules uzlabošanai – es gribētu teikt arī nedaudz dramatiskāk – glābšanai. Ja mēs neko nedarīsim, klimata pārmaiņas un ekoloģiskās problēmas novedīs pie globālas katastrofas. Un mums ir jāstrādā, lai mēs to novērstu. Jūs, dārgie talkotāji un organizatori, esat tie, kuri ļoti praktiskā veidā darbojas pret globālo sasilšanu.
Pašlaik mēs atrodamies situācijā, kurā Krievija ir iebrukusi Ukrainā. Mēs visi esam Ukrainas pusē. Šobrīd mēs varam domāt par to, kas būs pēc kara. Pēc kara Ukraina būs jāatjauno – infrastruktūra, mājvietas. Būs arī kara radītais piesārņojums – bumbas, mīnas un cita veida kara tehnika. Mēs zinām par to no Liepājas pieredzes, kad PSRS armija to atstāja 90.-os gados, izvācot savu karaspēku no Latvijas teritorijas. Ukrainā tas notiks daudz lielākā apmērā. Mēs varēsim Ukrainai sniegt savu palīdzību un izrādīt solidaritāti.
Vēl es gribētu uzsvērt, ka karš Ukrainā ir parādījis, cik ļoti nepieciešams un svarīgs ir bijis mūsu mērķis nodrošināt energoneatkarību un mūsu enerģijas ieguvi balstīt uz atjaunojamiem energoresursiem. Tas pēc būtības ir Eiropas Zaļais kurss. Mēs, Latvija, iestājamies, lai pēc iespējas ātrāk sarautu visas saites ar Krieviju, jo īpaši attiecībā uz energoatkarību.
Mēs, latvieši, vienmēr esam teikuši, ka Eiropa ir gājusi nepareizā virzienā, ka Eiropa bija veicinājusi šo energoatkarību no Krievijas fosilajiem resursiem. Tagad tas, protams, ir apzināts, un mēs varam būt vieni no pirmajiem, kuri šo kursu maina. Tāpēc Zaļais kurss ir kļuvis daudzreiz aktuālāks. Tas varētu būt arī mūsu pienesums vides sakārtošanai un vides uzlabošanai.
Dārgie draugi! Es jums vēlreiz pateicos, it īpaši Jaunzemes kundzei – šīs nacionālās tradīcijas vadītājai. Paldies par iespēju katram cilvēkam iesaistīties, būt kopā ar citiem. Lielā Talka nav tikai vides uzlabošana, tā ir arī mūsu sociālā un cilvēciskā labklājība!
