Trīs dienu mācībās emocionālās kompetences stiprināšanai kopskaitā piedalīsies 150 skolas no visiem Latvijas novadiem – 44 no Vidzemes, 34 no Kurzemes, 27 Rīgas un Pierīgas skolas, 26 Latgales un 19 Zemgales skolas. Kopumā notiks 25 trīs dienu mācības Malnavā, Preiļos, Ogrē, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Vaiņodē, Ventspilī un Liepājā. Mācības vadīs JSPA neformālās izglītības mācību vadītāji un jomas eksperti, bet vienu dienu nodarbības par psihoemocionālo labbūtību katrās mācībās vadīs psihologi no Pusaudžu resursu centra.
“Piesakoties projektam, jaunieši kā motivāciju visbiežāk minējuši attālināto mācību ietekmi uz saviem vienaudžiem – skolēni ir noguruši no darba pie datora un viedierīcēm, viņiem trūkst motivācijas gan skolas programmas apgūšanai, gan ārpusstundu aktivitātēm, kā arī nav iespēja socializēties ar vienaudžiem. Bieži skolēnu pašpārvaldes jau ir veikušas aptaujas skolā, un rezultāti rāda, ka jauniešu psihoemocionālais stāvoklis attālināto mācību laikā nav iepriecinošs. Tieši tāpēc skolu pašpārvalžu jaunieši kopā ar saviem skolotājiem vēlas apgūt jaunas zināšanas, kas palīdzētu sev un skolas biedriem radīt drošu vidi, kurā var runāt par mentālās veselības problēmām un ar projekta palīdzību ieviest ilgtermiņa risinājumus skolēnu psihoemocionālās labbūtības uzlabošanai,” norāda Nils Mosejonoks, Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītājs.
“Iepriekšējā mācību gadā skolēnu pašpārvalde īstenoja aptauju par attālinātā mācību procesa norisi. Dati rāda, ka 40% skolēnu zudusi vēlme iesaistīties, aktīvi līdzdarboties, ir pavājinājušās socializēšanās prasmes, digitālā pasaule ir aizņēmusi lielāko dienas daļu un līdz ar to ir pasliktinājusies skolēnu emocionālā pašsajūta. Jaunietis jaunietim var palīdzēt risināt šīs problēmas, ja zina, kā to pareizi darīt un ir apguvis rīkus, metodes, lai to paveiktu. Mūsu komanda vēlas palīdzēt skolēniem pēc pandēmijas tikt galā ar emocionālo spriedzi un parādīt, kā vienaudži viens otru var atbalstīt un kopā augt,” tā par savu motivāciju iesaistīties projektā vēsta Saldus pamatskolas pašpārvaldes jaunieši.
Savukārt Jūrmalas Valsts ģimnāzijas jaunieši vēsta: “Mūsu skolas komanda vēlas uzlabot jauniešu mentālo veselību, parādot vienaudžiem, ka nav slikti par to runāt. Kā arī nav slikti, ja nejūties labi. Mēs zinām, ka šis ir ļoti smags temats un gribam palīdzēt jauniešiem atvērties draugiem, vecākiem, pedagogiem”.
Projekta ietvaros psihologi radījuši Labbūtības žurnālu, kurā iztirzāti nozīmīgākie jautājumi par mentālo veselību; tās nozīmību; pazīmēm, kas var liecināt, ka jaunietis saskaras ar psihoemocionālām grūtībām; kā arī padomiem, ko darīt un kur vērsties dažādās situācijās. Tāpat ir tapis Labbūtības ceļakartes paraugs, kas palīdzēs katrai skolu komandai sagatavot savā skolā īstenojamās aktivitātes un pasākumus, lai celtu labsajūtas līmeni skolas kopienā.
Turpinot mācības, septembrī notiks vienas dienas tiešsaistes mācības jauniešu līderiem un atbalsta personām-skolotājiem. Savukārt, no oktobra līdz decembrim pašpārvalžu komandas, kas būs izstrādājušas skolas “Labbūtības ceļakarti”, saņemot līdz 1000 eiro finansējumu, īstenos to ieviešanas projektus savās skolās.
Projekts “Atbalsts psihoemocionālās veselības veicināšanas pasākumiem skolās Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai” notiek Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt pašpārvaldēs esošo jauniešu un atbalsta personu–skolotāju kompetenci psihoemocionālās veselības, vienaudžu atbalsta, iniciatīvas un pārmaiņu vadības jautājumos. Projekta laikā pašpārvalžu komandas ar jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem apgūs zināšanas par psihoemocionālo veselību un vienaudžu atbalsta formām. Projektu konkursa kopējais finansējums ir 372 000 euro. Jauniešu iniciatīvu projektu “Labbūtības ceļakarte” skolā īstenošanai kopējais finansējums - 144 000 euro. Detalizētākā informācija par projektu ir pieejama tīmekļa vietnē www.jaunatne.gov.lv.
