DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. martā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Uzņēmējdarbība
2
2

2020. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1143 eiro mēnesī

2020. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro).

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 841 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Mēneša darba samaksas mediāna 893 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Mēneša vidējās darba samaksas gada pārmaiņas

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un vidējās mēneša bruto darba samaksas gada pārmaiņas valstī kopā

COVID-19 pandēmijas krīzes ietekmē 2020. gadā salīdzinājumā ar pērno gadu algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, valstī kopā samazinājās par 29,3 tūkst. jeb 3,9 %. To ietekmēja darbinieku atlaišana, darba slodžu samazināšana un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums izmaksāto dīkstāvju pabalstu dēļ. Samazinājums vērojams visās nozarēs, izņemot informācijas un komunikācijas pakalpojumu, nekustamo īpašumu un veselības un sociālās aprūpes nozares, kur bija vērojams pieaugums.

Darba samaksas fonds valstī kopumā pieauga par 200,8 milj. eiro jeb 2,0 %, taču tā kritums bija vērojams transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī citu pakalpojumu nozarēs, kur gada laikā samazinājās darbinieku skaits.

Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un vidējās mēneša bruto darba samaksas gada pārmaiņas nozarē (2020. gads pret 2019. gadu)

A

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

K

Finanšu un apdrošināšanas darbības

B

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

L

Operācijas ar nekustamo īpašumu

C

Apstrādes rūpniecība

M

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

D

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

N

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

E

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

O

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

F

Būvniecība

P

Izglītība

G

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

Q

Veselība un sociālā aprūpe

H

Transports un uzglabāšana

R

Māksla, izklaide un atpūta

I

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

S

Citi pakalpojumi

J

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

 

 

Privātajā sektorā mēneša darba samaksa auga straujāk

2020. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 138 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 156 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 121 eiro.

Privātajā sektorā gada laikā algas augušas straujāk – par 6,7 % gadā, sabiedriskajā – par 4,9 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 6,3 % gadā.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

(eiro)

 

2019. g. 4. cet.

2019.gads

2020. g. 4. cet.

2020. gads

Pārmaiņas (%)

2020. g. 4. cet. pret

2019. g. 4. cet.

2019. gads pret 2020.gadu

Pavisam

1 114

1 076

1 188

1 143

6,7

6,2

privātais sektors

1 096

1 067

1 173

1 138

7,0

6,7

sabiedriskais sektors *

1 156

1 103

1 223

1 156

5,8

4,9

vispārējās valdības sektors

1 114

1 055

1 194

1 194

7,1

6,3

*Bez nodibinājumiem, biedrībām, fondiem un to komercsabiedrībām.


Septiņās nozarēs vidējā mēneša darba samaksa virs vidējās valstī

2020. gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

No minētajām nozarēm gada laikā vidējais atalgojums straujāk pieaudzis profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā - par 11,1 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7 %, kur pieauga darba samaksas fonds, bet samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 9,6 %, kur atalgojuma fonds audzis ievērojami straujāk nekā darbinieku skaits.

Vismazākā vidējā darba samaksa 2020. gadā bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (726 eiro), kur COVID pandēmijas krīzes ietekmē gada laikā tā samazinājās par 5,3 %, izglītības (913 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas (931) nozarēs un citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (935).

Gada laikā vidējais atalgojums nedaudz samazinājies arī transporta un uzglabāšanas nozarē – no 1 071 līdz 1 068 eiro jeb par 0,3 %

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2020. gadā

Latgalē vidējā mēneša alga par 38 % zemāka nekā Rīgā

Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā – par 7,8 %. Zemākais pieaugums bija Kurzemē – 5,3 % un Latgalē – 5,5 %. Rīgā un pārējos reģionos vidējā atalgojuma kāpums bija ap 6 % gadā. Vislielākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1276 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (793 eiro), kas ir par 38 % mazāk nekā valsts galvaspilsētā.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos

4. ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 188 eiro

2020. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 188 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,7 %.

2020. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, straujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 7,0 %, sabiedriskajā sektorā – par 5,8 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1 %.

Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,5 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,4 %, privātajā – 1,1 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 6,1 %. 

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 871 eiro, un salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni tā pieauga par 6,4 %. Salīdzinot ar 2020. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 2,2 %.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 7,97 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2020. gadā bija 7,97 eiro un gada laikā tā pieauga par 6,6 % (2019. gadā – 7,47 eiro).

Kopējās stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citas ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,47 līdz 10,06 eiro jeb par 6,2 %.

Stundas darba samaksas un darbaspēka izmaksu pieaugumu 2020. gadā galvenokārt ietekmēja nostrādāto stundu kritums gada laikā par 4,2 %, kamēr kopējo darbaspēka izmaksu summa pieauga tikai par 1,7 %. 

Plašāka informācija par darba samaksu un stundas darbaspēka izmaksām Latvijā pieejama Oficiālās statistikas portālā sadaļās Darba samaksa” un “Darbaspēka izmaksas’’.

Metodoloģiskā informācija

 

* 1.–3. ceturkšņa dati precizēti. Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma, iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

Mēneša un stundas vidējās darba samaksas un stundas darbaspēka izmaksu pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības.

Saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, apkopojot datus par darbaspēka izmaksām, darba samaksas sastāvā iekļauta darba samaksa natūrā (preces un pakalpojumi, ko darba devējs nodrošina darbiniekiem par brīvu vai par pazeminātām cenām, dzīvojamās platības, mobilo telefonu, transporta apmaksa u.c.) un nav iekļauta samaksa par slimības dēļ nenostrādātajām dienām, ko apmaksā darba devējs. Pārējās darbaspēka izmaksas ietver valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ko veic darba devējs, darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.), darba devēja pabalstus, dāvanas, darbnespējas lapu A apmaksu, atlaišanas pabalstu, uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

 

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU