Ilgstošs stress darba vietā nelabvēlīgi ietekmē strādājošo garīgo un fizisko veselību, pasliktina darbinieku darba spējas un darba mūža ilgumu. Tas savukārt rada simtos miljardu eiro lēšamus zaudējumus globālajai ekonomikai. Covid-19 krīzes laikā, kad gan indivīdiem, gan organizācijām operatīvi ir jāpielāgojas dažādām izmaiņām un trūkst drošības par nākotni, stresa vadīšanai ir ļoti nozīmīga loma.
Stresa izraisītāji jeb stresori var būt dažādi. Latvijā darbiniekiem stresu rada nepietiekama darba plānošana, pārmērīga darba slodze, pretrunīgas prasības un neskaidri noteikti darba pienākumi, arī lēmumu pieņemšana attiecībā uz darbiniekiem, neiesaistot viņus procesā, neefektīva komunikāciju, vadības un kolēģu atbalsta trūkums u.c., liecina Erasmus+ līdzfinansētā starptautiskā projektā «Vadības kompetenču pilnveide izcilībā balstītai stresa novēršanai un darbam organizāciju ilgtspējīgai attīstībai Eiropā» (Improving management competences on Excellence based Stress avoidance and working towards Sustainable organisational development in Europe – IMPRESS) veikta aptauja. Projektu īstenoja zinātnieki un eksperti no Latvijas, Vācijas, Spānijas un Īrijas universitātēm un organizācijām, lai piedāvātu risinājumu kopumu, kas ļautu izprast, kā stress ietekmē visus uzņēmuma darbības aspektus, palīdzētu identificēt stresa riska faktorus un preventīvi tos novērst.
Projektā izstrādāts stresa novērtēšanas tests www.ibk-software.eu/SelfEval Tests ne vien uzrāda katra indivīda stresa līmeni, bet dod arī pārskatu par būtiskākajiem stresoriem. Tas arī ļauj uzzināt, kādi resursi katram ir cīņai ar stresu, kā tos izmantot un stiprināt.
Savukārt izstrādātie mācību materiāli e-platformā impresstraining.eu/ piedāvā apgūt zināšanas par stresu un stresa noturību, kā arī piedāvā noderīgus un praktiski lietojamus rīkus, lai rastu risinājumus problēmām darba vai pašattīstības jomā. Pirmie lietotāji rīkus vērtē atzinīgi. Mācību platformā viņus uzrunājusi iespēja uzzināt zinātnieku ieteikumus un analītisko informāciju par stresa vadību.
«2019. gada OECD pētījumā norādīts, ka produktivitātes veicināšana rada priekšnosacījumus dzīves līmeņa celšanai, kas veicinās ārvalstu investīciju piesaisti, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams ieguldīt cilvēku prasmēs, pētniecībā un inovācijās. Kas veido rezultativitāti, jēgpilnu darba saturu? Svarīga ir personu savstarpējā mijiedarbība, iesaiste un cilvēkresursu sagatavošana darbībai komplicētā vidē, analītiskā un kritiskā domāšana, komunikācija, spēja savienot atšķirīgas perspektīvas, interpretēt,» uzsver RTU IEVF pētniece, RTU Personāla nodaļas vadītāja Zane Rostoka.
Vairāk informācijas – www.excellence-in-stress-management.eu/
