Parasti Valsts kontrole Saimnieciskā gada pārskata revīzijās norāda uz trūkumiem, ko budžeta plānošanā un izpildē pieļauj ministrijas un pašvaldības. Šajā revīzijā īpaša uzmanība tika pievērsta Valsts kasei - iestādei, kas nodrošina valsts pārskata sagatavošanu.
“Atbalsta funkciju - grāmatvedības, personāla vadības, iepirkumu organizēšanas centralizēšanas ideja valsts pārvaldē ir jau vairāk kā 10 gadus, kuru laikā valstiskā līmenī tā arī nav izdevies centralizēt pat tik ļoti reglamentētu funkciju kā grāmatvedības uzskaite. Mūsuprāt, centralizācijas projekta ieviešana ir sliktas projektu vadības piemērs, ko raksturo mērķtiecīgas un aprēķinos balstītas pieejas trūkums. Kamēr nav sakārtoti un iestādēm izskaidroti pamata jautājumi un pakāpeniski demonstrēti reāli ieguvumi, iestādēm pamatoti nav motivācijas iesaistīties centralizācijā”, atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Lai varētu veikt grāmatvedības uzskaites centralizāciju, vispirms ir jāveic finanšu uzskaites procesu standartizācija valstiskā līmenī, samazinot valsts pārvaldes izmaksas. Šāds bija projektu sākotnējais mērķis. Tomēr faktiski darbs standartizācijas projektā noticis tikai pie finanšu pārskatu atbilstības starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem palielināšanas, bet pašu pārvaldes procesu efektivitātei un standartizēšanai uzmanība nav pievērsta. Savukārt grāmatvedības centralizācijas projekts ir noreducēts uz Finanšu ministrijas iestāžu grāmatvedības centralizēšanu.
Ne projektu plānošanas, ne ieviešanas laikā nav tikušas apzinātas projektu faktiskās izmaksas. Savukārt projektu īstenošana netiek uzraudzīta, notiek arvien jaunu aktivitāšu “pieplānošana”, piemēram, iepriekš neparedzēta kompetences centra veidošana un ePārskatu izmaiņu vadība, kā arī termiņi ir tikuši pagarināti par vairāk kā trim gadiem. Līdz ar to nav iespējams noteikt, vai līdz šim veiktās darbības projektos ir devušas kādu ietaupījumu budžetam. Neskatoties uz to, projektu realizētājiem tikušas maksātas dāsnas piemaksas.
Valsts kase pieļautās kļūdas atzīst, savukārt no Finanšu ministrijas Valsts kontrolei tā arī neizdevās sagaidīt informāciju par stratēģisko redzējumu - projektu ieviešanas darbībām un termiņiem. Tādēļ Valsts kontrole bija spiesta noteikt termiņu līdz šī gada beigām, kad no Finanšu ministrijas tiek gaidīti konkrēti piedāvājumi ieteikumu ieviešanā.
Revidenti Valsts kasei norādīja arī uz vairākām nepilnībām Saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas procesā - informācijas dublēšanu, pārskatu sagatavošanas pamatprincipu neievērošanu, piemēram, nepareizu izdevumu uzrādīšanu, ieņēmumu uzrādīšanu, nenorādot ieņēmumu gūšanas avotus, kā arī lieku darbību veikšanu pārskata sagatavošanas procesā, iesakot kritiski pārskatīt veicamās darbības un atteikties no liekajām.
Vienlaikus konstatējām trūkumus Valsts kases finanšu uzskaitē, t.sk. attiecībā uz valsts galvojumiem un atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Valsts galvojumi veselības aprūpes iestādēm un sporta būvju celtniecībai nav uzrādīti kā aizņēmumi, lai gan tie reāli tiek atmaksāti no valsts līdzekļiem, turklāt šo aizņēmumu summa uzrādīta par 33 milj. eiro mazāka, nekā tā ir patiesībā. Kārtības nav arī pārējo valsts galvojumu uzskaitē, netiek izvērtēts, vai pārskatā valsts galvojumi uzrādāmi kā skaidri zināmas vai tikai iespējamās valsts saistības.
Revīzijā Valsts kontrole atklāja arī būtiskus trūkumus valsts parāda vadībā izmantoto atvasināto finanšu instrumentu uzskaitē, kā rezultātā nākotnē izdevumi valsts parāda apkalpošanai varētu būt lielāki nekā prognozētie. Valsts kase atvasināto finanšu instrumentu vērtības noteikšanai izmanto metodi, kas pēc 2007.-2009.gada globālās finanšu krīzes starptautiskajās finanšu institūcijās vairs netiek izmantota. Tāpat Valsts kase neveic atvasināto finanšu instrumentu efektivitātes novērtējumu saskaņā ar starptautiski pieņemtajām metodēm, tāpēc nevaram būt droši, ka Saimnieciskā gada pārskats sniedz patiesu un pilnīgu informāciju par visiem ar šo instrumentu izmantošanu saistītajiem ieņēmumiem un izdevumiem. Būtiskus trūkumus konstatējām arī valsts parāda apkalpošanas izdevumu prognozēšanā – aprēķini nav izsekojami un to dokumentācija ir nepilnīga.
