Ņemot vērā laika apstākļus, kuru dēļ ir apgrūtināta mežizstrāde, kā arī koksnes izvešana no meža, Latvijas Mežizstrādātāju savienība un Latvijas Meža īpašnieku biedrība rosināja Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē.
Tā kā piemērot likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" normas nav objektīva pamata, taču spēkā esošais tiesiskais regulējums ir pietiekams katastrofas pārvaldīšanai, Krīzes vadības padome neatbalstīja ārkārtējās situācijas mežsaimniecībā izsludināšanu. Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu tika pieņemts lēmums atzīt, ka rudens lietavu un plūdu izraisītās sekas mežsaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa. Tādējādi tas dod iespēju mežsaimniecības, tostarp mežistrādes uzņēmumiem saistīt to ar "nepārvaramas varas" jēdzienu, kā tas norādīts Civillikumā.
"Tas nenozīmē automātisku atteikšanos no līgumsaistību izpildes. Tas ir aicinājums iesaistītajām pusēm gadījumā, ja šie nelabvēlīgie apstākļi mežsaimniecībā ir radījuši grūtības saistību izpildē, ņemt vērā šo situāciju un atrast labākos risinājumus esošajām problēmām. Praktiski var izveidoties divas situācijas. Pirmā – sarunu partneri atzīst objektīvos apstākļus un kopīgi ir gatavi atrast labāko risinājumu, kas, mūsuprāt, ir veiksmīgāka situācija. Otrā – kāds no partneriem nav gatavs to atzīt un tālāk risinājums tiek meklēts tiesā. Šajā gadījumā Krīzes vadības padomes lēmums strīda izvērtējumā var tikt ņemts vērā kā lietas apstāklis," norāda ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Mežsaimniecība ietver meža zemes apsaimniekošanu pilnā meža audzēšanas ciklā, meža produkcijas sagatavošanu un tirdzniecību. Mežsaimniecības darbi ir meža stādīšana, sēšana; jaunaudžu kopšana; augošu koku atzarošana; koku gāšana, atzarošana, sagarumošana, krautnēšana, pievešana pie ceļa, iekraušana autotransportlīdzeklī un aizvešana.
[DOC] Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes protokols
