Ministru prezidents Māris Kučinskis, atklājot KVP ārkārtas sēdi norādīja, ka saistībā ar lietavām un plūdiem ir nepieciešams atbalstīt zemkopības ministra ierosinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju noteiktos Latgales un Vidzemes novados tieši attiecībā uz cietušajiem lauksaimniekiem.
Ārkārtējā situāciju aicina izsludināt Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.
Saistībā ar iesaistīto institūciju koordināciju ārkārtējās situācijas laikā, kā atbildīgā institūcija noteikta Zemkopības ministrija, kurai līdz 1.novembrim jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvai ziņojums par kopējiem lauksaimnieku zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas apmēru atbilstoši kultūraugu un zemes izmantošanas veidam un pieprasījumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Zemkopības ministrs Dūklavs norādīja, ka šis gads noteikti būs sarežģīts lauksaimniekiem Latgalē, tomēr lauksaimnieki, it sevišķi lielākajās saimniecībās, neskatoties uz lietavām un lielajām applūdušajām teritorijām, ir apņēmības pilni nokult pēc iespējas vairāk gatavās ražas. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Lauku atbalstu dienestu kopīgi izvērtēs katru gadījumu individuāli, lai lemtu par atbalstu un palīdzību lauksaimniekiem.
Klātesošie KVP padomes locekļi vienojās kopīgā aicinājumā izturēties ar sapratni šajā situācijā un Valsts ieņēmumu dienestam, kredītiestādēm un citām līguma attiecībās esošām personām pēc iespējas nodrošināt pretimnākšanu, nepiemērojot soda sankcijas līgumsaistību neizpildīšanas gadījumā, cietušajām personām (lauksaimniekiem), kas tieši saistītas ar augstākminētajiem plūdiem un to radītajām sekām.
Papildus atbalstam izsludināt ārkārtējo situāciju, attiecībā uz infrastruktūras atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās, KVP sēdes laikā tika nolemts uzdot ministrijām līdz 15.septebrim apzināt un apkopot informāciju saistībā ar infrastruktūras bojājumiem, lai iesniegtu Ministru kabinetā pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai segtu infrastruktūras atjaunošanu plūdu skartajās teritorijās.
Kā zināms, pēc 24.augusta vakara, kad Latgalē beidzās lietavas, kuru nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas un tiek lēsts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks. Rezultātā ir cietuši vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi.
Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus.
