Uzņēmums, kuram pieder kafejnīca "Ļeņingrad", savu nosaukumu ir reģistrējis Uzņēmumu reģistrā un tas atbilst normatīvo aktu prasībām, jo ir veidots valsts valodā, kā to paredz Valsts valodas likuma normas par uzņēmumu nosaukumu veidošanu. Savukārt izkārtnē uzņēmums ir izmantojis Patentu valdē reģistrētu preču zīmi "Ļeņingrad" - krievu alfabēta burtiem.
Normatīvie akti paredz izkārtņu saskaņošanu pašvaldībā. Rīgas pilsētas būvvalde ir izdevusi reklāmas/reklāmas objekta izvietošanas atļauju, pamatojoties uz to, ka preču zīme tiek aizsargāta ar likumu.
Preču zīmes var veidot, reģistrēt un aizsargāt jebkurā valodā, tas izriet no nepieciešamības nodrošināt preču eksportu, preču pakalpojumu starptautisku apriti. Preču zīmes reģistrācija vienīgi piešķir izņēmuma tiesības uz attiecīgo apzīmējumu, proti, tiesības citām personām aizliegt identiska vai sajaucami līdzīga apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā. Līdz ar to saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valsts valodas prasību neievērošanas gadījumos nav tiesiska pamata atsaukties uz reģistrētām preču zīmēm.
Tātad arī izkārtnē, kurā uzņēmums izmanto citu nosaukumu (arī reģistrētu preču zīmi), ir piemērojami līdzīgi nosacījumi. Proti, nosaukumam, kas nav veidots latviešu valodā vai latīņu alfabēta burtiem, kā šajā gadījumā, ir iespējams un obligāti nepieciešams nodrošināt vismaz tā transliterējumu (burtu pa burtam pārceļot vārda formu no citu alfabētu rakstības) latviešu vai latīņu alfabēta burtiem. Kā norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, šāda prasība nepieciešama, lai nodrošinātu valsts valodas lietotāju tiesības un nesaraibinātu pilsētvidi ar uzrakstiem, kuros lietoti citu alfabētu burti.
Secinājums: preču zīmes reģistrācija piešķir tiesības uz attiecīgā apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā, taču obligāti jāievēro Latvijas Republikas Satversmes 4. panta un Valsts valodas likuma prasības.
Ingrīda Bērziņa
Valsts valodas centra
Valodas kontroles departamenta vadītāja
