Jau kopš 2000.gada ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aicinājusi Latvijas valdību apmācīt lauksaimniekus slimības atpazīšanā un instruēt par nepieciešamo rīcību slimības izplatīšanās gadījumos. Kopš 2009.gada ir bijuši aicinājumi izstrādāt ĀCM apkarošanas rīcības plānu. Taču tikai pēc tam, kad Latvijā tika konstatēts pirmais ĀCM gadījums, Zemkopības ministrija (ZM) sāka rīkoties, paredzot, piemēram, pasākumus mežacūku skaita ierobežošanai, kā arī stiprinot biodrošības prasības.
Lai gan Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajās vadlīnijās bija iekļauti arī citi slimības izplatības ierobežošanas veidi, piemēram, striktas biodrošības prasības cūku audzētājiem un attiecīgi rūpīga kontrole saistībā ar cūku izcelsmes produktu pārvietošanu, nosūtīšanu utt., ZM izvēlējās neinficētu, veselu cūku nokaušanu un kompensāciju izmaksu dzīvnieku īpašniekiem.
ZM izstrādātie un Ministru kabineta (MK) pieņemtie noteikumi noteica, ka kompensācija pienākas tiem saimniekiem, kuri nespēja īstenot noteiktos biodrošības pasākumus, kā dēļ bija jānokauj visas cūkas , kā arī tiem dzīvnieku īpašniekiem, kuri īstenojuši biodrošības pasākumus, bet kuriem ĀCM ierobežojumu dēļ bija radušies tirdzniecības traucējumi. Kopumā kompensācijas tika izmaksātas 2,2 milj. eiro apmērā – 0,7 milj. eiro par biodrošības prasību nenodrošināšanu un 1,5 milj. eiro par tirdzniecības traucējumu novēršanu.
Izvērtējot kompensāciju izmaksas par biodrošības prasību nenodrošināšanu, revidenti secināja, ka neviena valsts institūcija neuzrauga, vai cūku turētāji, kas saņēma šo kompensāciju, ievēro nosacījumu – vismaz gadu cūku novietnē neturēt cūku sugas dzīvniekus. Revīzijas periodā tika konstatēti 17 gadījumi, kad šis nosacījums bija pārkāpts.
Savukārt izvērtējot kompensāciju izmaksas par tirdzniecības traucējumiem, revīzijā atklātais ļauj secināt, ka netika noteikti skaidri kritēriji kompensāciju izmaksai tikai tiem cūku audzētājiem, kuri patiešām cietuši zaudējumus. Par pietiekamu pamatu kompensācijas piešķiršanai tika noteikts apstāklis, ka saimniecība atrodas visbīstamākajā infekcijas zonā. Tā rezultātā, piemēram, viena sabiedrība saņēma nepilnus 1,5 milj. eiro (99,7% no kopējā izmaksāto kompensāciju apjoma). Kompensācija tika izmaksāta gan par nokautajiem dzīvniekiem, kuri tika iznīcināti, gan par tiem, kuru gaļa tika realizēta. Tirgū tika realizēta aptuveni puse no nokautajiem dzīvniekiem, tādējādi saimniecībai tika nodrošināti dubulti ieņēmumi – pēc revidentu aplēsēm vismaz 792 tūkst. eiro apmērā. Minētie apstākļi ļāvuši šai saimniecībai 2014.finanšu gadu noslēgt ar ievērojamu peļņu – vairāk nekā 850 tūkst. eiro, iepriekšējā finanšu gada rezultātu pārsniedzot gandrīz piecas reizes. Savukārt par atlikušajiem dzīvniekiem ne ZM, ne Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nespēja sniegt neapstrīdamus dokumentārus pierādījumus par atbilstīgi veiktu dzīvnieku iznīcināšanu.
Neekonomisks ĀCM apkarošanai piešķirto līdzekļu izlietojums konstatēts arī PVD darbībā. Lielākais papildu finansējuma saņēmējs – PVD, pieprasot papildu līdzekļus, ir iegādājies 22 automašīnas (5 vieglās, 3 specializētās ar kravas nodalījumu un 14 apvidus auto) gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai. Realitātē sešas no šīm automašīnām nonākušas centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un praktiski netiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Pamatā šo automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbu un atpakaļ.
Pretēji MK lēmumiem PVD daļu līdzekļu, kas piešķirti darbinieku atalgojuma paaugstināšanai par 22% ar mērķi novērst personāla straujo mainību, izmaksājis neatbilstoši mērķim – piemaksas 30% apmērā saņēmis liels skaits vadošo darbinieku, nevis infekcijas apkarošanā iesaistītie zemāka ranga darbinieki.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda: "Āfrikas cūku mēra apkarošana vēl nav galā. Jau šobrīd EK ir atzinusi, ka tas prasīs laiku vismaz līdz 2019.gada 31.decembrim. Tāpēc nav saprotams, kāpēc ZM darbības stratēģijā 2014. – 2016.gadam un ikgadējos rīcības plānos šīs slimības ierobežošanas pasākumi nav paredzēti. Ņemot vērā revīzijā konstatēto un to, kā piešķirtie līdzekļi tērēti līdz šim, aicinām rūpīgi pārdomāt jebkuru iespējamo papildu finansējuma piešķiršanu nākotnē."
VK ir izstrādājusi deviņus ieteikumus, lai uzlabotu ZM uzraudzību pār padotības iestāžu veikto budžeta plānošanas procesu, tai skaitā uzlabojot iestāžu iekšējo kontroļu procesu un palielinot piešķirto līdzekļu izmantošanas efektivitāti un lietderību.
